Leģionāru slimība
From Wikipedia, the free encyclopedia
Leģionāru slimība jeb legioneloze ir atipiskas pneimonijas veids, ko izraisa jebkura no Legionella baktērijām.[1] Slimības pazīmes un simptomi ir klepus, elpas trūkums, drudzis, muskuļu sāpes. Vēl var rasties slikta dūša, vemšana un caureja.[2]
Baktērija atrodama saldūdenī. Cilvēks inficējas, ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, kad ar baktērijām piesārņotais ūdens atsitas pret cietām virsmām.[3] Baktērija parasti neizplatās starp cilvēkiem.[4] Riska faktori ir lielāks vecums, smēķēšana, hroniskas plaušu slimības, slikta imūnsistēma.[5]
Pret slimību nav vakcīnas. Slimību var novērst, uzturot labā stāvoklī ūdens sistēmas.[6] Leģionāru slimību ārstē ar antibiotikām.[7] Bieži nepieciešama hospitalizācija.[8] No slimības, ja tā tiek ārstēta, mirst aptuveni 10% inficēto,[7] slimības neārstēšanas gadījumā — aptuveni 39%.[9]
Saslimšanas gadījumu skaits pasaulē nav zināms. Tiek lēsts, ka leģionāru slimība ir iemesls 2—9% pneimonijas gadījumu.[10][11] Lai arī saslimt ar to var jebkurā gada laikā, slimība visbiežāk sastopama vasarā un rudenī.[12] 1976. gada Amerikas leģiona konferencē notika pirmais zināmais slimības uzliesmojums, no šī notikuma slimība arī ieguvusi nosaukumu.[13]