Maksis fon Siverss
From Wikipedia, the free encyclopedia
From Wikipedia, the free encyclopedia
Maksimiliāns fon Siverss jeb Maksis fon Ziverss (vācu: Friedrich Maximilian (Max) von Sivers, 1857-1919) bija vācbaltiešu muižnieks, sabiedriskais darbinieks un mežkopis. Kopā ar Valteru fon Engelhartu - Skrīveru dendroloģiskā parka iekārtotājs. Baltijas Mežkopju biedrības prezidents, Vidzemes Ķeizariskās Vispārderīgās ekonomiskās biedrības (Kaiserlich-Livländische Gemeinnützige und Ökonomische Sozietät) prezidents (1900-1902). Vidzemes landrāts (1898-1912).
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Cēlies no Siversu dzimtas. Dzimis 1857. gada 16. oktobrī Tērbatā Vidzemes guberņas landrāta Augusta fon Siversa un viņa sievas Bertas, dzimušas Maidelas, ģimenē.[1] Mācījās Vīlandes Šmita privātskolā. Studēja Tērbatas Universitātē zooloģiju (1875-1876), pēc tam tautsaimniecību (1877-1878), iegūstot cand. oec. grādu (1879). 1881. gadā mantoja Skrīveru muižu, kurā no 1881. līdz 1887. gadam pēc Makša fon Siversa pasūtījuma neoromānikas stilā celta jauna muižas māja jeb Skrīveru pils. 1891. gadā M. fon Sivers muižas parkā veica pirmos stādījumus sava dendrārija izveidei. 1887. gadā Siversu ievēlēja par Rīgas un Valmieras apriņķu deputātu, 1898. gadā par Vidzemes landrātu, viņš bija arī Vidzemes ķeizariskās vispārderīgās ekonomiskās biedrības prezidents (1900-1902).
1905. gada revolūcijas laikā pilī viņš iekārtoja Vidzemes muižniecības pašaizsardzības organizācijas ("Selbstschutz") štābu, revolucionāri to ieņēma un nodedzināja, bet Ziverss pili atjaunoja. Darbojās vairāku vācbaltiešu organizāciju vadībā, centās panākt Volīnijas un Volgas vāciešu pārcelšanos uz Vidzemi, savā Veibes pusmuižā (Winterfeldt) izveidoja vācu zemnieku koloniju. Nesaņemdams politisku atbalstu, viņš 1912. gadā izstājās no Vidzemes landtāga.
Pirmā pasaules kara laikā Skrīveru muižas pils vairākus gadus atradās piefrontes zonā un to no Daugavas pretējā krasta sagrāva vācu artilērija. Pēc tam, kad 1917. gada septembrī vācu armija ieņēma Rīgu, Ziverss kļuva par Vidzemes bruņniecības uzticības padomes priekšsēdētāju, centās panākt Baltijas provinču pievienošanu Vācijas impērijai. Sākoties Latvijas brīvības cīņām, darbojās pie Latvijas zemessardzes (landesvēra) izveides. Pēc tam, kad Sarkanā armija ieņēma Rīgu, bēga uz Liepāju, kur mira 1919. gada 9. janvārī.[2]
F. M. Siversa oriģinālās teorētiskās idejas par sugas biotipiem un sēklu cilmes nozīmi ir pārmantotas mūsdienu populāciju bioloģijā un eksperimentālajā kokaugu ekoloģijā. Savu koncepciju pārbaudei viņš savā Skrīveru muižā ierīkoja 521 ha meža kultūru un dendroparku 18,7 ha platībā, kurā ziemeļu puslodes mērenā klimata 590 kokaugu sugas sakārtotas 19 floristiski ģeogrāfiskos apgabalos, ievērojot to ekoloģiskās prasības. Šo principu turpmāk izmantoja dendrāriju ierīkošanai arī citās zemēs. Tādi dendrāriji ir ievērojami informatīvāki pētniecības un izglītības nolūkiem, labāk nodrošina sēklu sugas tīrību, jo hibridizēšanās iespēja te ir daudz mazāka nekā parastajos kolekciju stādījumos. Siverss ir publicējis vairāk nekā 100 rakstu par dendroloģijas un mežsaimniecības jautājumiem.[3]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
