Marīna
From Wikipedia, the free encyclopedia
Marīna (no latīņu: marinus — 'jūras') ir tēlotājmākslas žanrs vai atsevišķs mākslas darbs, kas atveido jūras ainavu vai ar to saistītus motīvus.[1] Marīna var ietvert arī jūrmalas, ostu, kā arī zvejnieku darba ainas. Mākslinieks, kas strādā ainavu žanrā ir marīnists.
Marīnas motīvi bija sastopami jau Senās Ēģiptes, Senās Romas, Ķīnas un Senās Grieķijas mākslā, taču par pastāvīgu žanru marīna izveidojās 17. gadsimtā Holandē, kur tapa "tīras ainavas", attēlojot vietējo apkārtni.[2] Marīnas kompozīcijas tika veidotas kā plašas jūras panorāmas ar kuģiem vai laivām un viens no tā laika izcilākajiem flāmu marīnistiem ir minams Jans Porselliss.[3] Divus gadsimtus vēlāk šis žanrs guva plašu izplatību angļu, franču, krievu, vācu un citu tautu glezniecībā. 19. gadsimtā Krievijā plaši pazīstams kļuva izcilākais marīnists Ivans Aivazovskis.[4]
Vēsturiski marīnistu darbos iesākumā bija attēlota jūra, kuģi un laivas, bet, laikam ritot, sāka dominēt cilvēka jūtas un pārdomas par jūras tēmu,[4] cilvēka darbam un cīņai ar jūras stihiju.