Mateja evaņģēlijs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Mateja evaņģēlijs ir pirmā Jaunā Derības grāmata, viens no trim sinoptiskajiem (līdzīgajiem) evaņģēlijiem. Mateja evaņģēlijs ir arī garākais Jaunās derības raksts (28 nodaļas). Pašā evaņģēlijā sarakstītājs netiek minēts, bet Baznīcas tradīcija to pieskaita Matejam, vienam no Jēzus 12 apustuļiem (Mat. 9:9, 10:3). Šo tradīciju 4. gadsimtā bija fiksējis Baznīcas vēsturnieks Cēzarejas Eisebijs savā darbā "Baznīcas vēsture". Tur arī tiek minēts, ka sākotnēji šis evaņģēlijs tika sarakstīts ebreju (aramiešu) valodā, bet uz grieķu valodu tas tika pārtulkots vēlāk.