From Wikipedia, the free encyclopedia
Mazais Lācis (latīņu: Ursa Minor — ‘Mazā Lācene’), arī Mazie Greizie Rati un Mazais kauss, ir ziemeļu puslodes polārais zvaigznājs — tā spožākā zvaigzne Polārzvaigzne atrodas tuvu debesjuma ziemeļpolam 40 loka minūšu attālumā un vēsturiski bijusi ļoti svarīga navigācijai. Zvaigznājā ir 25 zvaigznes, kas spožākas par 6. redzamo zvaigžņlielumu un tādēļ saskatāmas ar neapbruņotu aci.
Zvaigznāja karte ar tā robežām | |
Saīsinājums (latīniski): | UMi |
Nosaukums (latīniski) | Ursa Minor |
Rektascensija: | 15 h |
Deklinācija: | +75° |
Zvaigznāja platība: | 256 kv. grādi. (56. vieta) |
Galvenās zvaigznes: | 7 |
Zvaigznes ar eksoplanētām: | 1 |
Spožas zvaigznes: | 2 |
Tuvās zvaigznes: | 0 |
Spožākā zvaigzne: | Polārzvaigzne (2,02m) |
Tuvākā zvaigzne: | π1 UMi (70,8 ly) |
Mesjē kataloga objekti: | 0 |
Meteoru plūsmas: | Ursīdas |
Robežzvaigznāji | Pūķis Žirafe Cefejs |
Redzams Latvijā | visu gadu |
Redzams platuma grādos no +90° līdz −10° |
Zvaigznājs pašlaik zināmajās Eiropas debesu kartēs ieviests 2. gadsimtā, Klaudija Ptolemaja darbā Almagests, kas lielā mērā bāzēts uz mūsdienās zudušajiem Hiparha datiem. Iespējams, ka to izdalījis jau feniķiešu cilmes grieķu filozofs Milētas Taless 6. gadsimtā pirms mūsu ēras.[1]
Babilonijas zvaigžņu katalogos šis zvaigznājs arī tika izdalīts atsevišķi ar nosaukumu "Debesu rati", iespējams, saistot to ar babiloniešu debesu dievību Anu vai tai līdzīgo šumeru Ninhursagu.
Antīkie jūrasbraucēji feniķieši labi pazina zvaigžņoto debesi un orientējās pēc Polārzvaigznes. Pateicoties tam, to senatnē bieži sauca par "feniķiešu zvaigzni" vai "feniķieti".[2] Sengrieķu ģeogrāfs Strabons rakstījis, ka debesīs bijuši Lācis un Feniķiešu Lācis, kurš identificējams ar Mazo Lāci.
Romieši zvaigznāju sauca par "spartiešu suņiem". Arābi Mazā Lāča zvaigznēs redzēja jātniekus, bet persieši — septiņas olīves.
Ķīnieši debesu Ziemeļpola apkaimi, ieskaitot Mazā Lāča sektoru, sauca par Civei — Purpura jeb Centrālo pili. Četras spožas zvaigznes simbolizēja pašu imperatoru, kroņprinci, imperatora konkubīni un konkubīnes dēlu, bet par griešanās asi bija izvēlēta vājā zvaigzne Tjanšu (mūsdienu katalogos Struve 1694).[1]
Inuīti trīs spožākās Mazā Lāča zvaigznes sauca par "nekustīgajām" (Nuutuittut), vienskaitlī gan attiecinot to tikai uz Polārzvaigzni.[3]
Mazā Lāča zvaigznājam piemīt raksturīgs asterisms — septiņu spožāko zvaigžņu izvietojums formā, kas ar savienotājlīnijām atgādina kausu ar līku rokturi. Līdzīga forma ir netālu izvietotā Lielā Lāča spožākajām zvaigznēm, kura kausa divas malējās zvaigznes — Dubhe un Meraks — veido līniju, kas ved uz Polārzvaigzni. Šī īpatnība atvieglo orientēšanos pēc zvaigznēm ziemeļu puslodē, jo Lielais Lācis ir lielāks, kopumā spožāks un tādēļ pamanāmāks par Mazo Lāci.
Abas no pola vistālākās Mazā Lāča spožās zvaigznes, Kohabu un Ferkadu, sauc arī par "pola sargiem".[1]
No 22. līdz 23. decembrim ir maksimums Ursīdu meteoru plūsmai, kura saistīta ar Tatla komētas orbītu.[4]
Tabulā uzskaitītas 10 spožākās zvaigznes Mazā Lāča zvaigznājā pēc redzamā spožuma.
Zvaigzne | Baiera apzīmējums |
Redzamais spožums |
Attālums, ly |
---|---|---|---|
Polārzvaigzne | α | 1,97 | 431 |
Kohabs | β | 2,07 | 126 |
Ferkads | γ | 3,04 | 480 |
ε UMi | ε | 4,21 | 346 |
5 UMi | - | 4,25 | 345 |
Ahfā al-Farkadains | ζ | 4,29 | 376 |
Jilduns | δ | 4,35 | 183 |
RR UMi | - | 4,63 | 398 |
4 UMi | - | 4,80 | 500 |
Anvars al-Farkadains | η | 4,95 | 97 |
Starp 50 redzami spožākajām Mazā Lāča zvaigznēm ar noteiktu attālumu no Saules nav nevienas, kas būtu tuvāk par 70 gaismas gadiem. Tabulā uzskaitītas šī 50 spožāko zvaigžņu saraksta zvaigznes, kas atrodas tuvāk par 100 gaismas gadiem, un tuvākā zināmā Mazā Lāča zvaigzne.
Zvaigzne | Attālums, ly | Absolūtais spožums |
Redzamais spožums |
Spektra klase, piezīmes |
---|---|---|---|---|
WISE 1506+7027 | 11,1 | 14,1 | T6 (brūnais punduris). Tuvākā zināmā zvaigzne zvaigznājā un viena no tuvākajām vispār. | |
π1 UMi B | 71 | 5,62 | 7,30 | G5 Kopā ar sekojošo zvaigzni — dubultzvaigzne, abas komponentes līdzīgas Saulei, savstarpējais attālums 680 a. v. |
π1 UMi A | 72 | 4,85 | 6,57 | G8IV-V+ |
HD 136064 | 83 | 3,13 | 5,15 | F9IV |
HD 150706 | 89 | 4,85 | 7,03 | G0 Šai Saules tipa zvaigznei konstatēta Jupiteram līdzīga planēta. |
Anvars al-Farkadains | 97 | 2,58 | 4,95 | F5V |
Mazajā Lācī atrodas:
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.