Merkurs (planēta)
Saules sistēmas tuvākā un mazākā planēta / From Wikipedia, the free encyclopedia
Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta. Merkurs apriņķo Sauli 88 dienās, tā arī ir planēta ar lielāko orbītas ekscentritāti. Merkuram nav pavadoņu. Merkurs ir arī mazāks par Saules sistēmas planētu lielākajiem pavadoņiem — Jupitera pavadoni Ganimēdu un Saturna pavadoni Titānu. Merkurs pie debesīm ir samērā spožs, taču, tā kā tas atrodas netālu no Saules, to ir grūti novērot Saules spožuma dēļ — vislabāk Merkurs saskatāms agros rītos vai vēlos vakaros, pirms saullēkta vai pēc saulrieta. Salīdzinot ar citām Saules sistēmas planētām, par Merkuru ir zināms diezgan maz — to pētījuši tikai daži zinātniskie aparāti, un ar teleskopiem no Zemes iespējams novērot tikai apgaismoto Merkura daļu. Merkurs bijis zināms arī senajām kultūrām — senākās dokumentētās ziņas par Merkura novērojumiem datētas ar pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras.
- Šis raksts ir par Saules sistēmas planētu. Par citām jēdziena Merkurs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Merkura attēls neīstās krāsās (MESSENGER attēls; 2008. gada janvāris) | |||||||||||||
Orbitālie parametri[1] | |||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Epoha J2000 | |||||||||||||
Afēlijs |
69 816 900 km 0,466697 AU | ||||||||||||
Perihēlijs |
46 001 200 km 0,307499 AU | ||||||||||||
Lielā pusass (rādiuss) |
57 909 100 km 0,387098 AU | ||||||||||||
Ekscentricitāte | 0,205630[2] | ||||||||||||
Apriņķojuma periods |
87,9691 dienas (0,240846 gadi) | ||||||||||||
Sinodiskais periods | 115,88 dienas[2] | ||||||||||||
Vidējais apriņķošanas ātrums | 47,87 km/s[2] | ||||||||||||
Vidējā anomālija | 174,796° | ||||||||||||
Slīpums |
7,005° 3,38° attiecībā pret Saules ekvatoru | ||||||||||||
Uzlecošā mezgla garums | 48,331° | ||||||||||||
Pericentra arguments | 29,124° | ||||||||||||
Zināmie pavadoņi | nav pavadoņu | ||||||||||||
Fiziskie parametri | |||||||||||||
Vidējais rādiuss |
2439,7 ± 1,0 km[3][4] 0,3829 no Zemes rādiusa | ||||||||||||
Saspiedums | < 0,0006[4] | ||||||||||||
Virsmas laukums |
7,48×107 km² 0,108 no Zemes virsmas[3] | ||||||||||||
Tilpums |
6,083×1010 km³ 0,054 no Zemes tilpuma[3] | ||||||||||||
Masa |
3,3022×1023 kg 0,055 no Zemes masas[3] | ||||||||||||
Vidējais blīvums | 5,427 g/cm³[3] | ||||||||||||
Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums |
3,7 m/s² 0,38 g[3] | ||||||||||||
2. kosmiskais ātrums | 4,25 km/s[3] | ||||||||||||
Sideriskais periods |
58,646 dienas 1407,5 stundas[3] | ||||||||||||
Lineārais ātrums uz ekvatora | 3,026 m/s | ||||||||||||
Ass slīpums | 2,11′ ± 0.1′[5] | ||||||||||||
Ziemeļu pola rektascensija |
18 h 44 min 2 s 281,01°[2] | ||||||||||||
Ziemeļu pola deklinācija | 61,45°[2] | ||||||||||||
Albedo |
0,119 (saites) | ||||||||||||
| |||||||||||||
Redzamais spožums | līdz −1,9[2] | ||||||||||||
Leņķiskais diametrs | 4,5" — 13"[2] | ||||||||||||
Papildu parametri | Mercurian, Mercurial[6] | ||||||||||||
Atmosfēra | |||||||||||||
Atmosfēras spiediens | atmosfēras pēdas | ||||||||||||
Sastāvs |
42% molekulārais skābeklis 29,0% nātrijs 22,0% ūdeņradis 6,0% hēlijs 0,5% kālijs Atrastas argona, slāpekļa, oglekļa dioksīda, ūdens tvaika, ksenona, kriptona un neona pēdas[2] |