Mišna
From Wikipedia, the free encyclopedia
Mišna (ivritā: משנה — 'atkārtošana') ir ievērojams rabīniskā jūdaisma pamatkodekss un pirmais rakstu avots, kurā apkopota nerakstītā, mutvārdu Tora.
Tā tapusi kā rabīnu diskusiju rezultāts pēc Jeruzalemes tempļa sagraušanas 70. gadā. Aptuveni 200. gadā rabīns Juda ha-Nasi rediģēja un izveidoja Mišnas rakstīto versiju. Tajos gados ebreju vajāšanas, kā arī tempļa sagrāve un kulta ceremoniju pārtraukšana radīja risku, ka daudzi no jūdaisma likumiem tiks aizmirsti.
Mišnā nav jaunu likumu, bet tā kalpo kā seno ebreju tradīciju un likumu apkopojums. Talmūdā rakstīts, ka viedokļi, kuriem nav atsauces, ir rabīna Meira viedokļi, tādējādi atbalstot teoriju, ka viņš bijis kādas agrīnas Mišnas versijas autors. Rabīns Juda ha-Nasi pirmais esot publicējis Mišnu, taču pastāv dalīts viedoklis jautājumā par to, vai viņš tiešām pierakstīja Mišnu, vai arī izveidoja mutisku versiju, kas bija jāiemācās no galvas.