Minoritātes valoda

Minoritātes jeb mazākumtautības valoda ir valoda, ko prot kāda valsts iedzīvotāju mazākumgrupa.

Eiropā un citās vietās pasaulē, piemēram Kanādā, minoritāšu valodas tiek noteiktas likumdošanā vai konstitucionālos dokumentos un tām tiek nodrošināts lielāks vai mazāks oficiāls atbalsts.

Dažas minoritāšu valodas vienlaikus ir arī valsts valodas, piemēram īru valoda Īrijā. Tāpat dažas nacionālās valodas bieži tiek definētas par minoritāšu valodām gadījumos, kad tās ir bezvalstu tautu valodas.

Definīcija starptautiskajās tiesībās

Kā noteikts Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartā:

"reģionālās vai minoritātes valodas" ir valodas, kas:

1. tradicionāli tiek lietotas valsts teritorijas daļā šīs valsts pilsoņu kopienā, kas ir skaitliski mazāka, nekā pārējais šīs valsts iedzīvotāju skaits; un
2. atšķiras no šīs valsts oficiālās valodas

Problemātika

Minoritāšu valodas kādā valstī bieži vien tiek marginalizētas visdažādāko iemeslu dēļ. Tas var būt nelielais valodas pratēju skaits, pratēju skaita samazināšanās, zemais valodas prestižs vai izkoptības pakāpe, kā arī vienkārši par dialektiem attiecībā pret dominējošo valodu. Tās reizumis uztver kā apdraudējumu, piemēram nesenā ķeltu valodu (īru, meniešu, skotu gēlu, velsiešu, korniešu un bretoņu)^[1] atdzimšana tiek dažkārt uztverta kā atbalsts separātismam, tādējādi par apdraudējumu politiskajai stabilitātei. Imigrantu minoritāšu valodas bieži tiek uztvertas kā šo valodu lietotāju nevēlēšanās integrēties.

Zīmju valodas bieži netiek atzītas par īstām dabiskām valodām, neskatoties uz to, ka tās tiek plaši pētītas. Piemēram, ASV amerikāņu zīmju valoda ir visvairāk lietotā minoritātes valoda un gandrīz vai vienīgā oficiāli neatzītā valoda.