Movsess Silikjans

Movsess Silikjans (armēņu: Մովսես Սիլիկյան; 1862 — 1937) bija Krievijas impērijas armijas un vēlāk Armēnijas armijas ģenerālmajors.

Movsess Silikjans Մովսես Սիլիկյան Personīgā informācija Dzimis 1862 Miris 1937 Tautība armēnis

Militārais dienests Dienesta pakāpe ģenerālmajors Dienesta laiks 1884-1920 Komandēja 1.Armēņu strēlnieku divīziju Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Turcijas neatkarības karš Apbalvojumi Sv. Jura zobens u.c. Izglītība Maskavas militārā ģimnāzija, Aleksandra kara skola, Strēlnieku virsnieku skola.

Biogrāfija

Dienestu Krievijas impērijas armijā uzsācis 1884. gadā. Mācījies Maskavas Militārajā ģimnāzijā un pēc tam Aleksandra kara skolā. Pabeidzis arī Virsnieku strēlnieku skolu. Dienestu armijā sācis kā bataljona adjutants. Pirms Pirmā pasaules kara sākuma bijis Erevānas komandanta palīgs.

Pirmā pasaules kara laikā karojis Kaukāza frontē pret Osmaņu impēriju. Sākumā komandēja pulku, bet vēlāk tika iecelts par Vanas grupas komandieri. Izcēlies kaujās, kurās tika ieņemtas vairākas Osmaņu impērijas pilsētas un teritorijas mūsdienu Turcijas austrumu daļā, par ko apbalvots ar vairākiem ordeņiem un ieguvis ģenerālmajora dienesta pakāpi.

Pēc Kaukāza frontes sabrukuma un krievu karaspēka aiziešanas Silikjans atvaļinājās no dienesta, tomēr jau 1918. gada janvārī tika iecelts par 1. armēņu strēlnieku divīzijas komandieri. Īsā laikā viņš radīja kaujasspējīgas regulārās armijas vienības, kuru uzdevums bija atvairīt turku uzbrukumus. Drīz vien viņš tika iecelts par Erevānas armijas grupas komandieri. 1918. gada maijā, kad turki, ieņēmuši Aleksandropoli, uzsāka uzbrukumu Erevānas virzienā, Silikjans uzņēmās visu regulāro un zemessardzes vienību komandēšanu. Divās kaujās pie mūsdienu Armēnijas un Turcijas robežas Silikjana komandētās vienības uzvarēja turkus un tā tika nosargāta Ararata ieleja, kas neļāva turku karaspēkam virzīties tālāk Armēnijas teritorijā. Viens no šo kauju dalībniekiem, vēlākais PSRS maršals, Ovaness Bagramjans sacīja, ka Silikjans bija "visapdāvinātākais no visiem tā laika armēņu ģenerāļiem".^[1] 1920. gada rudenī Silikjans komandēja armēņu karaspēku pie Aleksandropoles, cenšoties apturēt vairākkārt lielāko turku revolucionāru karaspēku (Turcijas neatkarības karš).

No dienesta atvaļinājies, kad Armēnijā pie varas nāca boļševiki. Pēc tam strādājis dažādās padomju iestādēs. 1937. gadā represēts. Hruščova valdīšanas laikā reabilitēts.

Atsauces

1. genocide.ru (krieviski)