Muhu
Igaunijai piederoša sala Baltijas jūrā From Wikipedia, the free encyclopedia
Muhu (igauņu: Muhu), arī Mona sala (zviedru: Moon, vācu: Moon vai Mohn)[1], ir sala Baltijas jūrā, trešā lielākā Igaunijai piederošā sala. Ietilpst Sāres apriņķī, kopā ar apkārtējām salām veido atsevišķu pašvaldību. Salā salīdzinoši labi saglabājusies Igaunijas lauku kultūrainava.
| Muhu | |
|---|---|
 Salas ziemeļu krasts | |
  Muhu | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Baltijas jūra |
| Koordinātas | 58°36′0″N 23°15′0″E |
| Arhipelāgs | Monzunda arhipelāgs |
| Platība | 198 km² |
| Garums | 22 km |
| Platums | 17 km |
| Augstākais kalns | 25 m |
| Administrācija | |
 Igaunija | |
| Apriņķis | Sāres apriņķis |
| Lielākais ciems | Līva |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 1697 |
| Blīvums | 8,6/km² |
| Pamatiedzīvotāji | igauņi |
 Muhu Vikikrātuvē | |
Ar netālo Sāmsalu savieno 1896. gadā izbūvēts dambis, bet salas austrumos Kuivastu ar Igaunijas kontinentālo daļu — Virtsu ciemu — savieno intensīva prāmju satiksme. Ziemā, ja ir spēcīgs sals, šaurumu iespējams šķērsot ar mašīnu pa ledu, braucot pa iezīmētu ceļu.
Muhu sala radusies aptuveni pirms 8000 gadiem, pēc ledus laikmeta ceļoties Baltijas jūras gultnei. Celšanās process turpinās arī tagad. Salai raksturīga salīdzinoši maz pārveidota vide, šeit ir daudz mežu, kadiķu pļavu, jūras krastā vietām kaļķakmens klintis. Salā aug 23 sugu orhidejas.
Cilvēki salu apdzīvo vismaz 4500 gadu. Salā ir daudz senkapu, divi pilskalni.
1227. gadā pie Muhu pils (castrum Mone) notika liela kauja, kurā ap 20 000 krustnešu, letu, līvu un igauņu uzvarēja vietējo iedzīvotāju karaspēku, pēc kuras Sāmsala nokļuva Zobenbrāļu ordeņa un Livonijas bīskapa Alberta pakļautībā. Kauja esot ilgusi 7 dienas. 1270. gada ziemā uz aizsalušā jūras šauruma ledus pie Muhu salas notika Karuzes kauja starp Lietuvas dižkunigaiša Traideņa vadīto lietuviešu un to sabiedroto zemgaļu karaspēku no vienas puses un Livonijas ordeņa mestra Oto fon Luterberga vadīto krustnešu karaspēku no otras puses. Savukārt Pirmā pasaules kara laikā jūras šaurumā notika lielas jūras kaujas starp vācu un krievu flotēm, kurās piedalījās arī britu zemūdenes — 1915. gada kauja Rīgas jūras līcī un Monzunda kauja 1917. gadā.
19. gadsimtā liela daļa salinieku pievērsās pareizticībai — šajā laikā salā tika uzceltas divas pareizticīgo baznīcas. 20. gadsimta sākumā salā dzīvoja ap 6000 cilvēku — trīsreiz vairāk nekā tagad.
Mūsdienās salā joprojām saglabājusies tradicionālā amatniecība, tai skaitā aušanas prasme.
- Muhu pilskalns, pie kura 1227. gadā notika izšķirošā kauja starp sāmsaliešiem un krustnešiem
- Svētās Katrīnas baznīca — atrodas Līvā, celta 1267. gadā, agrīnā gotika, kapakmeņi ar pagāniskiem simboliem — baznīca celta senā svētvietā
- Koguvas brīvdabas muzejs — Koguvā jau 1532. gadā dzīvoja brīvzemnieki, kas vēlāk noteica salinieku neatkarīgo dabu. Šeit atrodas arī Juhana Smūla dzimtās mājas
- Ēmu vējdzirnavas — Linnuse, vienīgās darbojošās vējdzirnavas Igaunijā
- Pedastes muižas pils salas dienvidu daļā
- Īgu (Üügu) klints — līdz 6 m augsta un 440 m gara kaļķakmens klints salas ziemeļaustrumos
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
