Muskete
From Wikipedia, the free encyclopedia
Muskete ir pa stobra galu pielādējama liela kalibra gludstobra šaujamierocis, ko strēlnieki izmantoja 16. un 17. gadsimtā.
Degļa garstobra šaujamierocis izveidots 16. gadsimta sākumā, kā smagāks arkebūzas variants, kas spēj caursist plākšņu bruņas.[1] Līdz 16. gadsimta vidum šāda veida musketes pakāpeniski izzuda, jo samazinājās smago bruņu izmantošana, bet musketes kā ieroča apzīmējumu turpināja lietot gludstobra garo ieroču vispārīgai apzīmēšanai līdz 19. gadsimta vidum.[2] Šo muskešu veidu 19. gadsimtā aizvietoja vītņstobra musketes (mūsdienu terminoloģijā sauktas vienkārši par šautenēm), kurās izmantoja Minjē lodi, kuru 1849. gadā izgudroja Klods Etjēns Minjē.[3]
17. gadsimta beigās musketes aizvietoja ar fuzejām un karabīnēm. Austrumeiropā līdz 19. gadsimtam par musketēm dēvēja visas šautenes ar krama uzsitiena atslēgu.