Neatkarīgā Albānija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Remove ads
Neatkarīgā Albānija ir apzīmējums, kas attiecas uz Albāniju laika posmā no tā neatkarības pasludināšanas no Osmaņu impērijas līdz tās pilnai starptautiskai atzīšanai. 1912. gada 28. novembrī Vļorā (tobrīd Osmaņu impērijā, mūsdienās Albānijā) tika deklarēta parlamentāra valsts. Tajā pašā dienā tika izveidota asambleja, bet pirmā Albānijas valdība un senāts tika izveidota 1912. gada 4. decembrī.
1913. gada Londonas miera konferencē Albānijas delegācija iesniedza memorandu, pieprasot neatkarīgās Albānijas starptautisku atzīšanu. Konferences sākumā tika nolemts, ka Albānijas reģions paliks Osmaņu protektorātā, bet ar autonomu pārvaldi. Tika noraidīti delegācijas atzīšanas pieprasījumi, kas balstījās uz albāņu etniskajām tiesībām. 1913. gada 30. maijā tika parakstīts līgums, sadalot lielu daļu no teritorijām, uz ko pretendēja Albānijas valsts starp Serbiju, Grieķiju un Melnkalni, atstājot neatkarīgu tikai teritoriju centrālajā reģionā, kas tika atstāta lielvaru protektorātā. Sešu lielvaru vēstnieki tikās vēlreiz 1913. gada 29. jūlijā un nolēma izveidot jaunu valsti Albānijas principalitāti kā konstitucionālu monarhiju. Visbeidzot, ar augustā parakstīto Bukarestes līgumu jaunā valsts tika izveidota, atstājot 30–40%[2] no etnisko albāņu populācijas ārpus tās robežām.
Remove ads
Nosaukums
Albānijas neatkarības deklarācijā lietotais nosaukums bija Shqipëria.[3] To apzīmē arī kā "neatkarīgo Albāniju" (albāņu: Shqipëria e Mosvarme),[4] "Albānijas valsti"[5] (albāņu: Shteti Shqiptar) vai "neatkarīgo Albānijas valsti"[6][7] (albāņu: Shteti i pavarur shqiptar).[8]
Atsauces
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Remove ads