Orbitāle
telpas daļa ap atoma kodolu, kur elektrona atrašanās vieta ir visvarbūtīgākā / From Wikipedia, the free encyclopedia
Orbitāle jeb, precīzāk, atomārā orbitāle, vienkāršotā skaidrojumā ir tā telpas daļa ap atoma kodolu, kur elektrona atrašanās vieta ir visvarbūtīgākā.[1] Matemātiski orbitāle ir uzskatāma par elektrona viļņu funkciju, kuras jēga izriet no Šrēdingera viļņu vienādojuma. Elektroni neriņķo ap atoma kodolu pa tādām orbītām, kā planētas ap Sauli, kaut arī novecojušo Bora atoma uzbūves modeli joprojām mēdz izmantot mākslinieciskos zīmējumos. Elektroniem saskaņā ar kvantu mehānikas priekšstatiem piemīt ne tikai daļiņu, bet arī viļņu īpašības. To kustību atomā apraksta, izmantojot viļņu funkciju, kam dažādās atoma vietās ir dažāda vērtība. Viļņu funkcijas kvadrāts raksturo elektrona atrašanās varbūtību noteiktā telpas punktā, un pastāv priekšstats par "elektrona mākoni", kura blīvums dažādos punktos ir proporcionāls elektrona atrašanās varbūtībai šajos punktos. Dažreiz terminu 'elektrona mākonis' lieto kā sinonīmu terminam 'orbitāle'.[2] Tomēr orbitāļu forma (izņemot vienkāršākās — s tipa orbitāles) nedaudz atšķiras no elektronu mākoņu formas, jo orbitāli apraksta viļņu funkcija, bet elektrona mākoni — tās kvadrāts.[3]
- Šis raksts ir par atoma orbitāli. Par citām jēdziena orbitāle nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.