Padomju Savienība olimpiskajās spēlēs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Padomju Savienība olimpiskajās spēlēs piedalījās no 1952. gada līdz 1988. gadam, kopumā piedaloties 9 vasaras olimpiskajās spēlēs un 9 ziemas olimpiskajās spēlēs. Vienīgā reize, kad Padomju Savienība nepiedalījās olimpiskajās spēlēs, bija 1984. gadā, kad vasaras olimpiskās spēles notika ASV pilsētā Losandželosā. Sešās vasaras olimpiskajās spēlēs Padomju Savienība bija pirmā medaļu kopvērtējumā. Savukārt, ziemas olimpiskajās spēlēs Padomju Savienība medaļu kopvērtējumā pirmo vietu izcīnījusi 7 reizes. Padomju Savienības panākumus var saistīt ar lielu valsts ieguldījumu sportā, lai izpildītu savu politisko darba kārtību starptautiskā līmenī.[1]
Padomju Savienība olimpiskajās spēlēs | |||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
SOK kods | URS | ||||||||
NOK | Padomju Savienības olimpiskā komiteja | ||||||||
Medaļas |
| ||||||||
Dalība vasaras olimpiskajās spēlēs | |||||||||
| |||||||||
Dalība ziemas olimpiskajās spēlēs | |||||||||
Citas saistītas dalības | |||||||||
Krievijas Impērija (1900–1912) Igaunija (1920–1936, 1992–) Latvija (1924–1936, 1992–) Lietuva (1924–1928, 1992–) Apvienotā komanda (1992) Armēnija (1994–) Baltkrievija (1994–) Gruzija (1994–) Kazahstāna (1994–) Kirgizstāna (1994–) Moldova (1994–) Krievija (1994–2016) Ukraina (1994–) Uzbekistāna (1994–) Azerbaidžāna (1996–) Tadžikistāna (1996–) Turkmenistāna (1996–) Olimpiskie sportisti no Krievijas (2018 Z) |
Pēc 1917. gada Krievijas revolūcijas un Krievijas pilsoņu kara (1917—1922), Padomju Savienība neiesaistījās starptautiskajos sporta pasākumos saistībā ar savu ideoloģiju.[2] Tomēr pēc Otrā pasaules kara (1939—1945) padomju amatpersonas un līderi olimpiskās spēles uzskatīja par noderīgu metodi komunisma ideju popularizēšanai.[3] 1951. gada 21. aprīlī tika izveidota Padomju Savienības olimpiskā komiteja un Starptautiskā Olimpiskā komiteja to atzina savā 45. sesijā (1951. gada 7. maijā). Tajā pašā gadā, kad PSRS pārstāvis Konstantīns Andrijovs kļuva par SOK locekli, PSRS oficiāli pievienojās olimpiskajai kustībai.
1952. gada Helsinku vasaras olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās Padomju Savienības sportisti. Par pirmo olimpisko zelta medaļnieci noSRS kļuva vieglatlēte, diska metēja, Ņina Romaškova. Viņa arī uzstādīja jaunu pasaules rekordu, disku aizmetot 51,42 metru attālumā.
1956. gada Kortīnas d'Ampeco ziemas olimpiskās spēles bija pirmās ziemas spēles, kurās piedalījās padomju sportisti. Par pirmo ziemas olimpisko spēļu zelta medaļnieci no PSRS kļuva distanču slēpotāja Ļubova Kozireva.
PSRS galvaspilsētā Maskavā 1980. gadā notika vasaras olimpiskās spēles. Taču šajās olimpiskajās spēlēs boikotēja 65 valstis, tā parādot savu attieksmi pret PSRS iebrukumu Afganistānā. Kā atbildes reakciju PSRS boikotēja 1984. gada olimpiskās spēles, kas notika ASV pilsētā Losandželosā.
Lai gan Padomju Savienība beidza pastāvēt 1991. gada 26. decembrī, PSRS Olimpiskā komiteja oficiāli pastāvēja līdz 1992. gada 12. martam, kad tā tika likvidēta.
1992. gadā 7 no bijušajām 15 padomju republikām apvienojās un Albērvilas ziemas olimpiskajās spēlēs startēja kā Apvienotā komanda. Apvienotā komanda (12 no bijušajām 15 republikām) piedalījās arī 1992. gada Barselonas vasaras olimpiskajās spēlēs.
Kopumā Padomju Savienība olimpiskajās spēlēs izcīnīja 1204 medaļas, no tām vairumu — 1010 medaļas — vasaras olimpiskajās spēlēs un 194 medaļas — ziemas olimpiskajās spēlēs.