Papildinātājs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Papildinātājs jeb objekts (latīņu: obiectum — ‘priekšmets’)[1] ir teikuma palīgloceklis, kas nosauc darbības objektu, rezultātu vai līdzekli. Tas atbild uz jautājumiem kā?, kam?, ko?, kur?, ko darīt?, jautājamo vietniekvārdu kas? savienojumā ar prievārdu — ar ko? par ko? pret ko? no kā? pie kā? pēc kā? un citiem.[2][3]
Vairāk informācijas Piemēri ...
Piemēri |
---|
Šajos piemēros papildinātājs ir atzīmēts treknrakstā.
|
Aizvērt
Papildinātājus iedala vienkāršos un saliktos. Vienkāršos papildinātājus var izteikt ar deklinējamu vārdu un prievārdu, darbības vārdu nenoteiksmē, deklinējamu vārdu ģenitīvā, datīvā, akuzatīvā (retāk lokatīvā).[3] Saliktos papildinātājus var izteikt ar nedalāmu vārdu savienojumu un saliktu nosaukumu.[3] Pēc saistījuma veida papildinātājus var iedalīt tiešos un netiešos.[4]