Parīze
Francijas galvaspilsēta From Wikipedia, the free encyclopedia
| Parīze | |||
|---|---|---|---|
| galvaspilsēta | |||
| Paris | |||
 Eifeļa tornis, kas simbolizē Parīzi | |||
| |||
  Parīze | |||
| Koordinātas: 48°51′24″N 2°21′03″E | |||
| Valsts |
.svg){kind=small} Francija | ||
| Reģions | Ildefransa | ||
| Departaments | Parīze | ||
| Vēsturiskie nosaukumi | Lutetia (Senās Romas laikos) | ||
| Administrācija | |||
| • Mērs | Anne Hidalgo | ||
| Platība[1] | |||
| • galvaspilsēta | 105,4 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2020)[2] | |||
| • galvaspilsēta | 2 145 906 | ||
| • urbānā teritorija | 12 223 100 | ||
| • aglomerācija | 13 836 970 | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| Pasta indeksi | 75001-75020, 75116 | ||
| Mājaslapa | paris.fr | ||
 Parīze Vikikrātuvē | |||
Parīze (franču: Paris; IPA: [paʁi]) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem. Parīze atrodas Sēnas upes krastos valsts ziemeļu daļā. Parīze ir valsts politiskais, biznesa un kultūras centrs. Parīzes platība ir 105,4 km² (113. lielākā Francijas komūna). Tajā dzīvo 2,20 miljoni iedzīvotāji,[3] bet, ja pieskaita arī piepilsētas, tad iedzīvotāju skaits pārsniedz 10 miljonus. Savukārt Parīzes metropoles iedzīvotāju skaits pārsniedz 12,5 miljonus. Līdz ar to tā ir viena no lielākajām Eiropas pilsētām.[4]
Parīze ir viena no tūristu visapmeklētākajām pilsētām pasaulē.[5] Tajā ir daudzi mākslas muzeji un vēsturiskas celtnes. Slavenākie objekti ir Eifeļa tornis, Luvra un Triumfa arka. Kopš viduslaikiem Parīze ir viena no Eiropas svarīgākajiem intelektuālajiem un mākslas centriem. Daudzas no Eiropas politiskajām, mākslas un kultūras parādībām ir dzimušas tieši Parīzē. Parīze bija pirmā Rietumeiropas galvaspilsēta, kurā par pilsētas mēru tika ievēlēts melnādains cilvēks.[nepieciešama atsauce]
Parīze ir UNESCO, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Svaru un mēru starptautiskā biroja (BIMP) mītnes vieta.
Parīzes nosaukums ir cēlies no gallu cilts parīziju nosaukuma, kuri savlaik apdzīvoja šo vietu. Kad Romas impērija pakļāva šo apvidu, viņi pilsētu nosauca par Lutēciju (latīņu: Lutetia), bet Flāvija Juliāna valdīšanas laikā (360—363) pilsēta tika pārsaukta par Parīzi.[6]
Parīze tiek saukta arī citos nosaukumos, piemēram, par "La Ville-Lumière", kas tulkojumā nozīmē "Gaismas pilsēta".[7]
Veicot arheoloģiskos izrakumus, ir datēts, ka jau ap 4200. gadu p.m.ē. apkaime ap Parīzi ir bijusi apdzīvota.[8] Parīziju cilts, viena no ķeltu ciltīm, Sēnas krastos ir dzīvojuši ap 250. gadu p.m.ē.. Parīze tolaik bija neliels plūdu apdraudēts zvejnieku ciemats Sitē salā. To 55. gadā p.m.ē. iekaroja romieši. Romiešu apmetnes drīz uzplauka un izpletās Sēnas kreisajā krastā.
Pēc Romas impērijas sabrukuma rietumos, pilsētu 464. gadā iekaroja ģermāņu cilts franki. 508. gadā franku karalis Hlotārs I pasludināja Parīzi par karalistes galvaspilsētu. Vēlāk gan Kārlis Lielais pārcēla galvaspilsētu uz Āheni Vācijā, tomēr Parīze palika nozīmīga pilsēta. Divas reizes Parīzei uzbruka arī vikingi. 987. gadā par karali kļuva Hugo Kapets, un Parīze atkal kļuva par galvaspilsētu. Ilgu laiku karaļi kontrolēja tikai Parīzi un tās apkaimi, bet atlikušā Francija bija angļu baronu pakļautībā. Simtgadu kara laikā no 1420. līdz 1437. gadam angļi kontrolēja arī pašu Parīzi.
Viduslaikos pilsēta kļuva par reliģisko centru un te tika uzcelti daudzi arhitektūras šedevri, piemēram, Svētā kapela (Sainte-Chapelle). Parīze attīstījās arī kā izglītības citadele, un izcilā Sorbona piesaistīja daudzus Eiropas zinātniekus.
Renesanses un Apgaismības laikmetā Parīze izvērtās par ievērojamu kultūras un ideju centru, bet Luija XIV valdīšanas laikā pilsēta iemantoja milzu bagātības un ietekmi. 1789.g. asiņainā revolūcija gāza monarhiju un pavēra ceļu tautas varai, bet jau 19. gadsimta pirmajos gados revolucionārā degsme izplēnēja, spožais karavadonis Napoleons Bonaparts sevi pasludināja par Francijas imperatoru un godkārīgi tiecās padarīt Parīzi par visas pasaules centru. Drīz pēc 1848. gada revolūcijas sākās radikāla pilsētas pārbūve. Saskaņā ar barona Osmāna visaptverošo plānu Parīzes viduslaiku grausti tika nojaukti un aizstāti ar elegantām avēnijām un bulvāriem. 19. gadsimta beigās Parīzē risinājās Rietumu kultūras svarīgākie notikumi. 20. gadsimtā kultūras uzplaukums turpinājās, bet vācu karaspēka okupācija no 1940. līdz 1944. gadam to pārtrauca. Pēckara gados pilsēta atdzima un strauji paplašinājās, gluži kā tiekdamās kļūt par apvienotās Eiropas galveno centru.[nepieciešama atsauce]
Topogrāfija
Parīze atrodas Francijas ziemeļu daļā. Parīzes vēsturiskais centrs atrodas uz divām Sēnas upes salām. Tās ir Sitē sala (Île de la Cité) un Sentluija sala (Île Saint-Louis). Laika gaitā ap šīm salām pilsēta ir nevienmērīgi izpletusies abos Sēnas upes krastos. Labajā krastā uz ziemeļiem Parīze aizņem aptuveni divas reizes lielāku teritoriju nekā kreisajā krastā uz dienvidiem.
Parīzes centrālā daļa no piepilsētām ir atdalīta ar apvedceļu, kurš franciski tiek saukts par Boulevard Périphérique. Savukārt kopš 1844. gadā Parīzes robežas sakrita ar Tjēra mūri (enceinte de Thiers), bet jau 1860. gadā pilsēta tika paplašināta, pievienojot tai apkārtējos ciemus vai daļu no tiem. Lai nokļūtu uz Boulevard Périphérique apvedceļa, ir jādodas pa automaģistrālēm cauri tā sauktajiem Parīzes pilsētas vārtiem (portes de Paris). Faktiski apvedceļš, kura kopējais garums ir 35 km, ir mākslīga robeža starp pilsētu un tās piepilsētām.
Parīzē abos upes krastos ir vairāki vientuļi pakalni. Labajā krastā augstākā virsotne ir Monmartrs, kura augstākajā punktā (131 m) atrodas Senpjēra de Monmartra baznīca (église Saint-Pierre de Montmartre). Bez Monmartras vēl ir Belvilas kalns (Belleville, 128,5 m), Ménilmontant (108 m), Buttes-Chaumont (103 m), Passy (71 m) un Chaillot (67 m). Kreisā krasta augstākie punkti ir Montparnasse (66 m), Butte-aux-Cailles (63 m) un Montagne Sainte-Geneviève (61 m).
Ārpus apvedceļa Parīzes teritorijā atrodas ir tikai pilsētas helikopteru lidosta (15. Parīzes apgabalā), kā arī divas palielas ar mežu klātas teritorijas, kuras pēc Žorža Osmāna (Georges Haussmann) veiktās rekonstrukcijas 1929. gadā pievienoja Parīzei: rietumos tas ir Buloņas mežs (Bois de Boulogne, 846 ha, 16. Parīzes apgabalā), bet austrumos - Vinsēnas mežs (Bois de Vincennes, 995 ha, 12. Parīzes apgabalā). Līdz ar to Parīzes kopējais perimetrs sasniedz 54,74 km. Interesanti, ka kopš 1864. gada Parīzes pilsētai pieder arī Sēnas upes iztekas apkārtne, kas atrodas 231 km uz dienvidaustrumiem no Parīzes centra, netālu no Sūrssēnas (Source-Seine) ciemata.
Attālumi no Parīzes tiek mērīti, par atskaites punktu ņemot Dievmātes katedrāli.
Hidrogrāfija
Caur Parīzi, metot lokus, no dienvidaustrumiem uz dienviedrietumiem plūst Sēna. Tai pāri ir uzbūvēti vairāk nekā 35 tilti.
Parīzes teritoriju šķērso arī divas citas ūdensteces: Bjevras (Bièvre) upe, kura ietek Parīzē no dienvidiem un mūsdienās ir gandrīz pilnībā zem zemes, un Senmartēna kanāls (Canal Saint-Martin), kuru atklāja 1825. gadā un ir 4,5 km garš. Arī Senmartēna kanāls galvenokārt atrodas zem zemes, konkrēti, zem Faubourg-du-Temple ielas, un savieno Sēnu ar 108 km garo Urkas kanālu (Canal de l'Ourcq), kas Parīzē ieplūst no ziemeļaustrumiem.
Administratīvi Parīze ir sadalīta 20 apgabalos (franču: arrondissements), kuriem nav īpašu nosaukumu, bet tie ir sanumurēti.
Kopš 1964. gada 10. jūlijā izsludinātā Parīzes reģiona reorganizācijas likuma, kas pilnībā stājās spēkā ar 1968. gada 1. janvāri, pilsēta vienlaicīgi ir gan Francijas departaments, gan komūna. Līdz tam kopš 1790. gada Parīze bija Sēnas departamenta administratīvais centrs.
Parīzes tuvumā ir vairākas lidostas, no kurām lielākā ir Šarla de Golla lidosta. Tā atrodas aptuveni 25 km attālumā no Parīzes centra.
Parīzē atrodas prestižas zinātnes un tehnoloģiju universitātes (École polytechnique, Universitāte Parīzes Sitē, Parīzes Saklē Universitāte, Sorbonnas Universitāte), politikas zinātnēs (Sciences Po),[9] menedžmentā (HEC Paris, ESSEC Business School, ESCP Business School, INSEAD)[10] un arī dažādas disciplīnas (PSL Research University).[11]
Saskaņā ar INSEE datiem, 2007. gada 1. janvārī Parīzē dzīvoja 2 193 030 iedzīvotāji.[12] No 1901. līdz 1946. gadam Parīzes iedzīvotāju skaits pieauga par 40%, lai gan tajā pašā laikā kopējais iedzīvotāju skaits Francijā samazinājās. Arī 21. gadsimta sākumā ir novērojams lēns, bet vienmērīgs iedzīvotāju skaita pieaugums. Lielākā daļa no parīziešiem ir dzimuši šajā pilsētā. No atlikušajiem iedzīvotājiem lielākā daļa ir dzimuši Francijā un tikai viena desmitā daļa no visiem pilsētniekiem ir dzimuši ārpus Francijas. Trešā daļa no ārzemniekiem ir dzimuši Eiropas Savienības valstīs. Daudzi iedzīvotāji ir dzimuši Francijas kādreizējās kolonijās, kā Alžīrijā, Tunisijā un Marokā.
Parīze ir muzeju un galeriju pilsēta. Viens no slavenākajiem pasaules mākslas muzejiem ir Luvra. Tūristu iecienīts muzejs ir arī tā sauktais Tokijas muzejs (Palais de Tokyo).
Parīze tiek uzskatīta par pasaules modes galvaspilsētu.[14]
Ievērojamas vietas
- Bastīlijas cietoksnis (Bastille)
- Elizejas lauki (Avenue des Champs-Élysées) - Parīzes slavenākā iela.
- Eifeļa tornis (Tour Eiffel) - Parīzes simbols. "Pagaidu" tērauda tornis celts 1889. gadā par godu Vispasaules izstādei.
- Invalīdu nams (Hôtel des Invalides) - militārais muzejs, arhitektūras un vēstures piemineklis, militāra nekropole.
- Konkordijas laukums (Place de la Concorde)
- Latīņu kvartāls (Quartier Latin) ar Sorbonnu (Sorbonne) - Parīzes studentu rajons kopš viduslaikiem.
- Luvra (Musée du Louvre) - viens no slavenākajiem pasaules mākslas muzejiem.
- Orsē muzejs (Musée d'Orsay) - mākslas muzejs, vēstures piemineklis.
- Monmartrs (Montmartre) - vēsturisks mākslinieku rajons.
- Monmartras kapsēta (Cimetière de Montmartre)
- Svētās Sirds bazilika Monmartrā (La Basilique du Sacré Cœur de Montmartre)
- Mulenrūža (Moulin Rouge) - slavens kabarē.
- Panteons (Panthéon de Paris) - ievērojamu franču kapavieta.
- Parīzes Dievmātes katedrāle (Notre Dame de Paris) - Parīzes galvenā baznīca.
- Triumfa arka (Arc de Triomphe) - 1806. gadā sākts un 1836. gadā pabeigts piemineklis Francijas militārajām uzvarām.
- Žorža Pompidū centrs (Centre Georges-Pompidou) - slavens modernās mākslas muzejs.
- Perlašēza kapsēta (Cimetière du Père-Lachaise) - viena no zināmākajām kapsētām pasaulē.[15]
Tiem, kuri vēlas, ir iespēja apskatīt arī pilsētas kanalizācijas sistēmu, ko piedāvā Parīzes mērija,[16] kā arī pilsētas katakombas.[17]
Parīzē trīs reizes rīkotas vasaras olimpiskās spēles. Pirmās bija 1900. gada, otrās — 1924. gada — un trešās — 2024. gada.
Lai gan Parīze ir viena no lielākajām pilsētām Eiropā un futbols ir viens no populārākajiem sporta veidiem Francijā, pilsētu valsts augstākajā futbola līgā Ligue 1 pārstāv tikai viens futbola klubs. Tas ir Paris Saint-Germain, kas desmit reizes ir izcīnījis Francijas čempiona nosaukumu (pēdējoreiz 2021.—2022. gada sezonā).
Parīzē ik gadu notiek Francijas atklātais čempionāts tenisā, viens no četriem Grand Slam turnīriem.
Kopš 1975. gada ar finišu Parīzē, Elizejas laukos, noslēdzas Tour de France riteņbraukšanas daudzdienu sacensības.
Kopš 1956. gada 9. aprīļa Parīzei ir ekskluzīvs un abpusējs sadraudzības statuss tikai ar vienu pilsētu:[18]
Roma (1956), Itālija
"Tikai Parīze ir Romas cienīga; tikai Roma ir Parīzes cienīga."
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
