Pelēkais vilks
suņu dzimtas plēsējs / From Wikipedia, the free encyclopedia
Pelēkais vilks (Canis lupus) jeb vienkārši vilks ir lielākais suņu dzimtas (Canidae) plēsējs. Pelēkais vilks bija sastopams jau pirms 130 000—300 000 gadiem,[1] Latvijas teritoriju tas sāka apdzīvot tūlīt pēc pēdējā ledus laikmeta.
- Šis raksts ir par pelēko vilku. Par citām jēdziena vilks nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Pelēkais vilks Canis lupus (Linnaeus, 1758) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
Dzimta | Suņu dzimta (Canidae) |
Ģints | Suņi (Canis) |
Suga | Pelēkais vilks (C. lupus) |
Izplatība | |
Pelēkais vilks Vikikrātuvē |
Latvijas Dabas muzejs pelēko vilku ir izraudzījies par 2014. gada dzīvnieku Latvijā.[2] Pelēkais vilks ir Serbijas un Turcijas nacionālais dzīvnieks.
DNS pētījumi liecina, ka pelēkais vilks un suns (Canis lupus familiaris) ir viena suga[3] — suns tiek uzskatīts par vilka pasugu, kas no vilka sāka atdalīties, iespējams, jau pirms 100 000 gadiem.[4] Pelēkajam vilkam ir ļoti daudz pasugu, apmēram 50, bet visas joprojām nav aprakstītas un izpētītas, to skaits mūsdienās joprojām ir mainīgs.
Teritorijās, ko apdzīvo vilki, tie kļūst par galvenajiem plēsējiem. Lai arī pelēkais vilks nespēj tik viegli piemēroties vides izmaiņām kā koijots, tas dzīvo gan mežos, gan tuksnešos, gan kalnos, tundrā un taigā, stepēs un prērijās, pat apdzīvotu vietu tuvumā. Kādreiz vilki apdzīvoja visu Eirāziju un Ziemeļameriku, tomēr mūsdienās to apdzīvotās teritorijas ir ļoti samazinājušās.[5] Cilvēkam nekad nav paticis dzīvot kaimiņos ar vilkiem, jo vilki mēdz uzbrukt mājlopiem un reizēm arī pašiem cilvēkiem, tādēļ tie vienmēr ir medīti un iznīcināti. Mūsdienās ir valstis, kurās vilki tiek saudzēti, ir valstis, kurās tos medī sporta dēļ, bet citur nomedīs ikvienu vilku, kas šķērsos cilvēka ceļu.