Piekūnveidīgie
putnu kārta / From Wikipedia, the free encyclopedia
Piekūnveidīgie, piekūnveidīgo putnu kārta (Falconiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae). Piekūnveidīgo kārtā ir 66 plēsīgo putnu sugas, kas iedalītas vienā dzimtā — piekūnu dzimtā. Tomēr piekūnveidīgo putnu sistemātika nav viennozīmīga. Ir sistemātiķi, kas piekūnveidīgo kārtā iedala četras dzimtas — piekūnu dzimtu, vanagu dzimtu, sekretārputnu dzimtu un zivjērgļu dzimtu — un kopējais sugu skaits sasniedz apmēram 290.
Piekūnveidīgie Falconiformes (Sharpe, 1874) | |
---|---|
Brūnais piekūns (Falco berigora) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Apakšklase | Īstie putni (Neornithes) |
Infraklase | Neognati (Neognathae) |
Kārta | Piekūnveidīgie (Falconiformes) |
Piekūnveidīgie Vikikrātuvē |
Piekūnveidīgie putni mājo visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Latvijā sastopamas 7 piekūnveidīgo sugas: stepes piekūns (Falco cherrug), purva piekūns (Falco columbarius), lielais piekūns (Falco peregrinus), medību piekūns (Falco rusticolus), bezdelīgu piekūns (Falco subbuteo), lauku piekūns (Falco tinnunculus) un kukaiņu piekūns (Falco vespertinus).[1]