Pjērs Kirī
From Wikipedia, the free encyclopedia
Pjērs Kirī (franču: Pierre Curie; dzimis 1859. gada 15. maijā, miris 1906. gada 19. aprīlī) bija franču fiziķis, pētījis kristalogrāfiju, magnētismu, pjezoelektrisko efektu un radioaktivitāti, Nobela prēmijas laureāts. 1903. gadā kopā ar savu sievu Mariju Sklodovsku-Kirī un Antuānu Bekerelu saņēma Nobela prēmiju fizikā par radioaktivitātes pētīšanu.[1]
| ||||||||||||||||||||
|
Pirmo atklājumu viņš veica kopā ar savu brāli Žaku 1880. gadā. Viņi atklāja pjezoelektrisko efektu. Viņš izpētīja temperatūras ietekmi uz paramagnētiķu magnētisko uzņēmību, tagad šī sakarība ir pazīstama kā Kirī likums. Vēl viņš atklāja, ka feromagnētiķi zaudē savas feromagnētiskās īpašības, kad tie pārsniedz noteiktu temperatūru, ko mūsdienās pazīst kā Kirī punktu. Radioaktivitāti viņš pētīja kopā ar savu sievu M. Sklodovsku-Kirī. Viņi abi pirmie ieviesa jēdzienu "radioaktivitāte" un pirmie, kas dziļāk to izpētīja.
1906. gada 19. aprīlī Pjērs Kirī gāja bojā nelaimes gadījumā Parīzē. Šķērsojot ielu spēcīga lietus laikā, viņš pakrita un nokļuva zem zirgu pajūga.[2]