Posesiona
sala Krozē salās / From Wikipedia, the free encyclopedia
Posesiona (franču: Île de la Possession) ir vulkāniska sala Krozē salu arhipelāgā Indijas okeāna dienvidos, arhipelāga lielākā sala. Administratīvi ietilpst Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs. Salā nav pastāvīgo iedzīvotāju, kopš 1963. gada tās austrumu krastā darbojas Francijas pētniecības stacija Alfredfora. Kopš 2006. gada salai ir speciāla dabas rezervāta statuss.[1] Sala atzīta arī par putniem nozīmīgu vietu, tajā ligzdo vairāk par miljonu dažādu sugu putnu pāru.[2]
Posesiona | |
---|---|
Île de la Possession | |
Milžu ieleja Posesionas salā | |
Ģeogrāfija | |
Izvietojums | Indijas okeāns |
Koordinātas | 46°24′41″S 51°45′22″E |
Arhipelāgs | Krozē salas |
Platība | 150 km² |
Garums | 18 km |
Platums | 14 km |
Augstākais kalns |
Maskarēna smaile 934 m |
Administrācija | |
Francija | |
Aizjūras teritorija | Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes |
Distrikts | Krozē salas |
Lielākā pilsēta | Alfredfora |
Demogrāfija | |
Iedzīvotāji | 18-30 |
Posesiona Vikikrātuvē |
Salu 1772. gada 24. janvārī atklāja franču jūrasbraucēja Marka Žozefa Mariona di Frena ekspedīcija. Ekspedīcijas vadītāja vietnieks Žiljens Krozē izkāpa krastā un svinīgā ceremonijā karaļa Luija XV vārdā pasludināja salu par Francijas īpašumu un nosauca par «Īpašuma iegūšanas salu» (Île de la Prise de Possession).