From Wikipedia, the free encyclopedia
Pārceltuve ir prāmis, kuru neļauj aiznest pa straumi uz leju (bieži arī piedzen) pāri upei vai citai lielai ūdenstilpei nostieptas troses. Šīs troses ir nostiprinātas ūdenstilpes pretējos krastos. Pirmās pārceltuves bieži lietoja tauvas vai tērauda ķēdes. No pēdējām cēlies arī angļu valodā bieži lietotais alternatīvais kuģa nosaukums — ķēžu prāmis (angļu: chain ferry). Gan tauvas, gan ķēdes 19. gadsimta beigās tika nomainītas pret tērauda trosēm.
Šajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie citvalodu īpašvārdu atveidošanas principi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atveidojot īpašvārdus pēc atveidošanas principiem. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Pastāv trīs pārceltuvju tipi: reakcijas pārceltuve, kurā izmanto upes straumi, kura iedarbojas uz sagriezta korpusa vienu bortu un bīda pārceltuvi uz pretējo krastu; pārceltuve ar dzinēju, kura izmanto mehānisko vai elektrodzinēju, lai pārvilktu sevi uz pretējo krastu, piemēram, Kanbijas pārceltuve (Canby) ASV, Oregonas štatā, un strauji pazūdošais ar roku darbināmās pārceltuves tips, piemēram, Stretfordas pie Eivonas pārceltuve Apvienotajā Karalistē un Saugatukas pārceltuve Saugatukā (Saugatuck) ASV, Mičiganas štatā.
Pārceltuves ar dzinēju izmanto uz kuģiem uzstādītus zobratus vai spoles, lai vilktu sevi gar trosēm. Pašas troses vai ķēdes ir vaļīgas, jo tām jānogrimst pēc tam, kad pārceltuve ir pagājusi garām, un jāļauj paiet garām citiem kuģiem neuzsēžoties uz sēkļa vai neaizķerot troses. Ja pārceltuve pārvadā gan pasažierus, gan transportlīdzekļus, automobiļu klājs ir izvietots pārceltuves centrā (palīdz uzlabot noturību), bet divas pasažieru zonas ir izvietotas gar malām virs ķēžu tuneļiem un dzinējiem. Tā kā pārceltuve nevar stūrēt, abos tās galos ir izbūvētas rampas un parasti tai ir divi vadības ierīču komplekti, kuri vērsti pretējos virzienos.
Pārceltuves ir izplatītas tur, kur ir maz cita veida ūdens satiksmes, kura varētu aizķerties aiz trosēm vai ķēdēm, tur, kur ūdens ir pārāk sekls citiem risinājumiem vai tur, kur upes straume ir pārāk spēcīga, lai ļautu droši šķērsot upi prāmim, kurš nav savienots ar krastu. Pienākšana pie platformas abos galos ir automātiska un, īpaši transportlīdzekļu pārceltuvēm, drošāka nekā tā varētu būt brīvam prāmim nelabvēlīgos laika apstākļos.
Īpašs tips ir elektriskās kontakttīkla pārceltuves, kā, piemēram, Štrausezera pārceltuve, kurai ir dzinējs un, kura var brīvi pārvietoties, bet enerģijas saņemšanai ar vadu ir saistīta ar gaisvadu kontakttīklu. Vads, pārceltuvei pārvietojoties, slīd gar kontakttīkla trosi.
Ja vienas pārceltuves kapacitāte nav pietiekama, to var dublēt. Dvīņu pārceltuves ļauj vienu no tām izmantot, kamēr otra tiek remontēta.[1]
Iespējams pārceltuves ir tikušas izmantotas, lai šķērsotu upes un citus, līdzīgus ūdens šķēršļus vēl pirms parādījās rakstītie vēstures avoti. Pārceltuves ir izmantotas vismaz sākot no 13. gadsimta (Hamptonas pārceltuve (Hampton — angļu val.) Anglijā).
1900. gadu sākumā uz Kennebekasas upes (Kennebecasis) blakus Sentdžonai (Saint John), Kanādas Ņūbransvikas provincē tika uzstādīta kanādiešu inženiera Viljama Pita (William Pitt) projektēta pārceltuve.[2] Šobrīd Sentdžonas upes sistēmā dienvidu Ņūbransvikā ir astoņas pārceltuves. Pāri Otavas upei Ontārio darbojas divas automobiļu pārceltuves. Vairākas pārceltuves ir Britu Kolumbijā: trīs uz Freizeras, Litonā (Lytton), Bigbārā (Big Bar) un Lovbārā (Low Bar), kā arī trīs Bultu ezeros (Arrow lakes). Līdz 1980. gadiem Bostonbārā (Boston Bar) darbojās trosēm piekarināta pārceltuve. Maza, sezonāla reakcijas pārceltuve pārvadā automašīnas pāri Prerī upei (Rivière des Prairies) no Lavālas (Laval) Kvebekā (Santedorotī (Sainte-Dorothée) apkaimes) uz Bizarda salu (Île Bizard) (daļa no Monreālas).
Pārceltuves bija īpaši izplatītas uzsākot pārvadājumus pāri Sakramento-Sanjoanas upes deltai Kalifornijā. Desmitiem pārceltuvju bija izvietotas uz Kolumbijas ASV Ziemeļrietumos, bet daudzas no tām padarīja nevajadzīgas tilti. Trosēm piekarināta pārceltuve dzelzceļa vagoniem šķērsoja Amerikas upi Ziemeļkalifornijā.
Lielāko daļu no Marejas upes šķērsojumiem Dienvidaustrālijā nodrošina štata pārvaldes pārceltuves, kuras aprīkotas ar dīzeļdzinējiem. Abos pārceltuves galos izvietoto rampu augstumu var regulēt atkarībā no ūdens līmeņa svārstībām. Kādu laiku pārceltuves bija pamata veids automobiļu transportam pāri ūdens šķēršļiem Jaundienvidvelsā, Austrālijā. Tasmanijā, gadsimtu pirms 1934. gada, Risdonas pārceltuve (Risdon — angļu val.) Hobārtā bija vienīgā fiksētā Derventas upes šķērsojuma vieta Hobārtas pilsētas robežās.
Honkongas Lantau salas zvejnieku ciematā Tai O (Tai O), līdz paceļamā tilta uzbūvēšanai, pāri Tai O upei darbojās Tai O pārceltuve.
Lielākā un noslogotākā pārceltuve ir Torpointas (Torpoint) pārceltuve Plimutā, Anglijā. Pirmo reizi to pārveidoja par trošu pārceltuvi 1831. gadā un šobrīd tā ekspluatē trīs kuģus dienā pārvadājot 8 000 transportlīdzekļu.[3]
Pirmās pārceltuves bija privātas un tās piederēja vietējiem zemes īpašniekiem, kuri par pārceltuvju izmantošanu iekasēja maksu. Kad valstu valdības sāka būvēt ceļus, tās, nepieciešamības gadījumā, būvēja un ekspluatēja arī pārceltuves. Privātās pārceltuves var tikt izpirktas vai arī to izmantošanas maksa var tikt stingrāk regulēta.[4]
Šobrīd aktīvas pārceltuves iekļauj:
Nīderlandē ir vairāk par simts pārceltuvēm, vienpadsmit no tām izmanto vienā pozīcijā nostiprinātu peldošu trosi. Lielākās pārceltuves piedziņai parasti izmanto dīzeļdzinēju darbinātas dzenskrūves, bet mazākās velk sevi gar nostieptajām trosēm. Lielākā daļa no lielajām pārceltuvēm, esot gaitā, sagriež korpusus leņķī attiecībā pret straumi, lai to izmantotu kā papildus dzinējspēku tā pat kā to dara reakcijas pārceltuvēs.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.