Pārvietošanās un dzīvesvietas izvēles brīvība
From Wikipedia, the free encyclopedia
Pārvietošanās un dzīvesvietas izvēles brīvība ir personas tiesības brīvi pārvietoties valstī, izvēlēties dzīvesvietu un uzturēšanās vietu, izbraukt no valsts un atgriezties tajā. Tā ir viena no cilvēka pamattiesībām.
Parasti šī brīvība pilnībā tiek garantēta tikai valsts pilsoņiem, bet ārvalstniekiem var tikt noteikti dažādi pārvietošanās ierobežojumi.
Detalizētāka koncepcija par pārvietošanās un dzīvesvietas izvēles brīvības principu ir noteikta Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 12. pantā,[1] kurā paredzēts:
- ikvienam, kas likumīgi atrodas kādas valsts teritorijā, ir tiesības šajā teritorijā brīvi pārvietoties un brīvi izvēlēties dzīvesvietu;
- ikvienam ir tiesības atstāt jebkuru valsti, arī savu;
- minētajām tiesībām nedrīkst būt nekādi ierobežojumi, atskaitot likumā paredzētos, kas nepieciešami valsts drošības, sabiedriskās kārtības, sabiedrības veselības vai tikumības, vai citu cilvēku tiesību un brīvību aizsardzībai un ir savienojami ar citām šajā paktā atzītajām tiesībām;
- nevienam nedrīkst patvaļīgi atņemt tiesības iebraukt savā valstī.