From Wikipedia, the free encyclopedia
Pēteris Stučka (1865—1932) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors. KPFSR tieslietu tautas komisārs (1917), pārstāvis Brestļitovskas miera sarunās (1918). Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas valdības vadītājs (1919), PSRS Augstākās tiesas priekšsēdētājs (1923).
|
Dzimis 1865. gada 26. jūlijā Kokneses pagastā Vecbirznieku mājās zemnieka un Kokneses dziedātāju biedrības priekšnieka Jāņa Stučkas ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā (1879–1883), studēja tieslietas Pēterburgas Universitātē (1884—1888). No 1893. gada bija advokāts Rīgā. Viens no Jaunās strāvas vadītājiem, laikraksta "Dienas Lapa" redaktors (1883—1891, 1895—1897). Apprecējās ar Doru Pliekšāni.
1897. gadā viņu arestēja, 1898. gadā izsūtīja uz Vitebsku, 1899. gadā uz Slobodsku. Pēc atbrīvošanās dzīvoja Vitebskā (1903—1906), LSDSP CK loceklis (1904—1905), pēc 1905. gada revolūcijas apspiešanas atgriezās Rīgā.
No 1907. gada strādāja par advokātu Pēterburgā, nodibināja privātu apgādu “Dzirkstele”.[1] Pēc Februāra revolūcijas bija lielinieku partijas Petrogradas komitejas loceklis, pēc Oktobra revolūcijas ievēlēts par Krievijas Satversmes sapulces deputātu, bija Padomju Krievijas tieslietu tautas komisārs (1917—1918), piedalījās Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas sarunās. No 1918. gada augusta bija KPFSR Ārlietu tautas komisariāta kolēģijas loceklis.
1918. gada decembrī Stučka kļuva par LSPR valdības vadītāju Rīgā, pēc tam Rēzeknē. Pēc Sarkanās armijas atkāpšanās no Latgales Stučkas valdība pārcēlas uz Veļikije Lukiem, kur pašlikvidējās. No 1920. gada 17. janvāra Stučka darbojās LKP CK Krievijas birojā, ko 25. janvārī pārdēvēja par LKP CK Ārzemju biroju. 31. janvārī Stučku ievēlēja par Ārzemju biroja priekšsēdētāju. Kad pēc II Kominternes kongresa tika izveidots Komunistiskās internacionāles izpildkomitejas Latsekcijas sekretariāts, 1920. gada 15. oktobrī Pēteri Stučku ievēlēja par Latsekcijas priekšsēdētāju. Līdztekus Stučka bija arī Padomju Krievijas tieslietu tautas komisāra vietnieks, no 1923. gada PSRS Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
1928. gadā PSRS un Kominternes vadība uzdeva LKP sākt aktīvi gatavoties iespējamam karam, tādēļ Pēteris Stučka aicināja aktualizēt Latgales separātisma ideju un ieteica komunistiem stāties aizsargu organizācijā: «Kas būs par nelaimi, ja cīņas brīdī visur būtu mūsu ļaudis jeb mums piekrītošas personas, kas paņemtu ieročus, nokautu vadoņus u.t.t.» [2]
1931. gadā Stučku iecēla par Maskavas Padomju tiesību institūta direktoru. Publicējis daudzus rakstus un zinātniskus darbus padomju tiesību teorijā.
Miris 1932. gada 25. janvārī Maskavā. Apbedīts Sarkanajā laukumā pie Kremļa sienas.[3]
Latvijas PSR laikā Pētera Stučkas vārdā bija nosaukta Latvijas Universitāte, Tērbatas iela un Aizkraukles pilsēta.
Kirovas pilsētā Krievijā uz mājas Nr. 75 Kārla Marksa ielā, kur P. Stučka dzīvoja izsūtījuma laikā 1901–1903. gadā, tika uzstādīta piemiņas plāksne.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.