Rabīniskais jūdaisms
From Wikipedia, the free encyclopedia
Rabīniskais jūdaisms (ivritā: "Yahadut Rabanit" - יהדות רבנית) ir jūdaisma veids, kas radās pēc Jeruzalemes tempļa pilnīgās iznīcināšanas 1. gadsimta 70. gados. Faktiski, visi mūsdienu reliģiskie ebreji, neskatoties uz atšķirībām, ir rabīniskā jūdaisma sekotāji. Vienīgi, savulaik spēcīgais, taču mūsdienās gandrīz izzudušais karaītisms, noliedz rabīnu uzsvaru uz orālo Toru, kā tā definēta Mišnā un Talmūdā, un seko tikai rakstītajai Torai.