![cover image](https://wikiwandv2-19431.kxcdn.com/_next/image?url=https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/37/Genetic_ancestry_of_hunter-gatherers_dated_between_14_ka_and_9_ka_%2528WHG_highlighted%2529.png/640px-Genetic_ancestry_of_hunter-gatherers_dated_between_14_ka_and_9_ka_%2528WHG_highlighted%2529.png&w=640&q=50)
Rietumu mednieki-vācēji
From Wikipedia, the free encyclopedia
Rietumu mednieki-vācēji ir arheoģenētisks termins, lai apzīmētu ģenētiskās iezīmes, kas bija raksturīgas Eiropas pirmiedzīvotājiem mezolīta un neolīta laikmetā.[2] Pēc Rietumu mednieku-vācēju un Austrumu mednieku-vācēju sajaukšanās Ziemeļeiropā radās Skandināvijas mednieki-vācēji, pie kuriem piederēja arī Zvejnieku akmens laikmeta apmetnes iedzīvotāji Latvijā.
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/37/Genetic_ancestry_of_hunter-gatherers_dated_between_14_ka_and_9_ka_%28WHG_highlighted%29.png/640px-Genetic_ancestry_of_hunter-gatherers_dated_between_14_ka_and_9_ka_%28WHG_highlighted%29.png)
Agrīnajā neolīta laikmetā no Tuvajiem Austrumiem ieceļojušie zemkopji pakāpeniski no apmēram 6500. līdz 4000. gadam p.m.ē. izspieda Rietumu medniekus-vācējus no gandrīz visas Eiropas, izņemot tās ziemeļdaļu. Vidējā neolīta laikā Rietumu medniekiem-vācējiem daudzviet izdevās pakļaut zemkopju ciltis. Vēlā neolīta laikmetā indoeiropiešu pirmvalodās runājošie stepju lopkopji no apmēram 2700. līdz 2400. gadam p.m.ē. iekaroja Rietumu mednieku-vācēju teritorijas, tās ziemeļdaļā izveidojot Auklas keramikas kultūru.[3]
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/b0/Archaeogenetic_analysis_of_human_skin_pigmentation_in_Europe_%28with_Asia_geographic_extension%29.png/640px-Archaeogenetic_analysis_of_human_skin_pigmentation_in_Europe_%28with_Asia_geographic_extension%29.png)