ciems Talsu novadā, Latvijā From Wikipedia, the free encyclopedia
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
Roja ir ciems Kurzemē, Talsu novadā. Rojas pagasta centrs. Atrodas Rīgas līča rietumu krastā, vietā, kur līcī ietek Rojas upe (ietekā atrodas Rojas osta), autoceļu P131 un P126 krustojumā, 37 km attālumā no novada centra Talsiem un 126 km no Rīgas.
| Roja | |
|---|---|
| lielciems | |
 Rojas osta | |
  Roja | |
| Koordinātas: 57°30′11″N 22°48′38″E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Talsu novads |
| Pagasts | Rojas pagasts |
| Pirmoreiz minēta | 1387 |
| Pilsētciemats no | 1969 |
| Ciems no | 1990 |
| Platība | |
| • Kopējā | 6,01 km2 |
| Augstums | 6 m |
| Iedzīvotāji (2022)[1] | |
| • kopā | 2 120 |
| Pasta nodaļa | LV-3264 |
 Roja Vikikrātuvē | |
2019. gadā Rojas osta bija septītā lielākā osta Latvijā pēc kravu apgrozījuma (47 100 tonnas).[2] Rojas osta ir orientēta uz zvejniecību un jahtu tūrismu. Ciemā atrodas vidusskola, mūzikas un mākslas skola, bērnudārzs, Rojas kultūras centrs, bibliotēka, Jūras zvejniecības muzejs, sporta centrs, stadions, brīvdabas estrāde, Rojas luterāņu baznīca kā arī Rojas katoļu baznīca.
Kopš 2011. gada Rojā norisinās vasaras kinofestivāls RojaL, kur filmas tiek demonstrētas arī uz ekrāna pludmalē.[3]
Vārda Roja cilme ir saistīta ar Rojas upes grīvas nosaukumu līvu valodā (brīvā tulkojumā — "Duļķupe").
Līdz 13. gadsimtam Rojas apvidus atradās līvu apdzīvotās Vanemas zemē. Rakstu avotos pirmo reizi minēta 1387. gadā Rīgas arhibīskapa ziņojumā kā osta un tirdzniecības centrs, kad tā kopā ar Roņu salu piederēja pie Rīgas domkapitula Dundagas draudzes novada. 1434. gadā novadu pievienoja Kurzemes bīskapijas zemēm. 16. gadsimtā Roja bija viena no trim Kurzemes ostām, kurām piešķīra tiesības sūtīt preces uz ārzemēm.[4] 1582. gadā Rojā bija 25 mājas. Roja bija salīdzinoši reti apdzīvota Lubezeres muižas nomale — tā atradusies tālu no satiksmes ceļiem. 1873. gadā Rojā tika dibināta Lubezeres jūrskola. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā jūras piekrastē tika būvēti burinieki, attīstījās zvejniecība. Galvenais preču noiets — Talsi un Rīga. 1916. gadā tika izbūvēts šaursliežu dzelzceļš, kas savienoja Roju ar iekšzemi, un tika uzbūvēts arī pats pirmais tilts pār Rojas upi. 20. gadsimta 30. gados sākās zivsaimniecības strauja attīstība. Līdz 1949. gadam Roja atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā, savukārt ciema daļa otrpus Rojas upei — Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.[4][5]
1947. gadā Rojas apkārtnes zvejnieki nodibināja zvejnieku arteli "Staļina ceļš". 1962. gadā, apvienojoties zvejnieku arteļiem "Staļina ceļš" un "Viļņu lauzējs", tika izveidots zvejnieku kolhozs "Banga".[6] 1950. gadā Roja kļuva par Rojupes ciema padomes centru. 1969. gadā Rojai piešķīra pilsētciemata tiesības. Roja kļuva par vienu no industriāli attīstītākajiem ciematiem Latvijā. Rojas un visa pagasta attīstība bija cieši saistīta ar zvejnieku kolhozu "Banga". 20. gadsimta otrajā pusē Roja bija otra lielākā Talsu rajona apdzīvotā vieta.[5]
1990. gadā pilsētciemata statuss tika zaudēts. Vairāki zivju apstrādes uzņēmumi kļuva maksātnespējīgi.[5] Kopš 1990. gada Roja ir Rojas pagasta centrs. Mūsdienās Rojā ir spēcīgas kultūras un sporta tradīcijas.[7] Vasarā tiek svinēti Zvejnieksvētki, organizētas sporta nometnes bērniem.
No 2008. līdz 2021. gadam Roja bija Rojas novada centrs. 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Rojas novads tika iekļauts Talsu novadā.
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[8]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||
Rojā dzimuši vai dzīvojuši:
