Romas impērija jeb Romiešu impērija (latīņu: Imperium Rōmānum, sengrieķu: Βασιλεία τῶν Ῥωμαίων — Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27. gadā pirms mūsu ēras. Ko uzskatīt par Romas impērijas beigām, domas vēsturnieku vidū dalās. Vieni uzskata, ka Romas impērija pastāvēja līdz Rietumromas sabrukumam 476. gadā. Savukārt citi autori par beigām traktē Austrumromas jeb Bizantijas impērijas beigas — 1453. gadā, kad tās galvaspilsētu Konstantinopoli ieņēma Osmaņu impērijas karaspēks. Izplatītāks tomēr ir pirmais viedoklis, jo vairums vēsturnieku ne bez pamata uzskata, ka Bizantijas kultūra būtiski atšķīrās no Rietumromas kultūras, kura līdz ar Seno Grieķiju bija vēlākās latīniskās Eiropas civilizācijas tiešs kultūras, tradīciju, dzīvesveida, mentalitātes un citu galveno raksturiezīmju avots un pamats.
- Šis raksts ir par impēriju. Par citām jēdziena Roma nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.