Rotaliīdas (Rotaliida) (no lat. rota, samazin. rotula - ritenītis) ir foraminīferu kārta.
| Rotaliīdas Rotaliida Calkins, 1909 | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Rhizaria |
| Tips | Foraminīferas (Foraminifera) |
| Klase | Globothalamea |
| Kārta | Rotaliīdas (Rotaliida) |
| Iedalījums | |
| |
 Rotaliīdas Vikikrātuvē | |
Apraksts
Čaula agrīnā attīstības stadijā parasti spirāliski koniska (trohoīda), bet vēlākās stadijās bieži maina formu, kļūstot divrindu vai vienrindu, spirāliski plakana, cikloīda vai savādākas formas. Čaulu veido daudzskaitlīgas kameras ar vienkāršām vai dubultām septām, reizēm sadalītas sīkās sekundārās kamerās. Sieniņas ir sekrēcijveida kalcīta, porainas, vienslāņa vai daudzslāņainas. Atvere ir no vienkāršas līdz sarežgītai. Daudzām sugām atveres vietā izveidojas lielas poras. Attīstītākām roaliīdām ir sarežģīta kanālu sistēma, kas sastāv no spiraliskā kanāla, no kura atzarojas iekšseptu kanāli, kas atveras šuvju vietās, kā arī umbonu kanāli, kas ienāk umbona diskā. Starp rotaliīdām ir zināmas bentiskas formas (gan kustīgās, gan piestiprinātās) un planktona formas. Pēdējām kameras ir lodveidīgas, reizēm pēdējā kamera aptver visas iepriekšējās (Orbulina).
Filoģenēze
Rotaliīdas filoģenētiski attīstījās, pielāgojoties kā bentiskam, tā arī planktona dzīvesveidam. Starp pirmajām tikai neliela daļa pārgāja uz nekustīgu dzīvesveidu. Bet lielākā daļa praktizēja un arī pašlaik praktizē kustīgu dzīvesveidu. Pielāgošanās planktoniskām dzīvesveidam sākās jurā. Pirmajām rotaliīdām čaulas bija sīkporainas, nesadalītas ar papildseptām sekundārajās kamerās. Tām bija vienslāņainas septas bez kanālu sistēmas. Vēlākām rotaliīdām izveidojās papildseptas, radās iekškameru atvērumi un kanālu sistēma. Sieniņas kļuva daudzslāņainas, izveidojās dubultseptas. Atvere izmainījās no vienkāršas, spraugas uz sarežģītu, sastāvošu no vairākiem caurumiem, vai arī aprīkota ar papildus skeleta elementiem (zobu plātnītēm).
No rotaliīdām, domājams, izcēlās heterogelicīdas, buliminīdas un numulīti. Pirmie rotaliīdu pārstāvji radās jurā, iespējams pat triasā, bet plašu izplatību sasniedza krīta periodā un īpaši kainozojā. Kārtā ir līdz 140 ģinšu.
Sistemātika
Rotaliīdu kārtā ir iekļautas šādas virsdzimtas[1]:
- Kārta: Rotaliida Calkins, 1909
- Virsdzimta: Acervulinoidea Schultze, 1854
- Virsdzimta: Annulopatellinoidea Loeblich & Tappan, 1964
- Virsdzimta: Asterigerinoidea d'Orbigny, 1839
- Virsdzimta: Bolivinitoidea Cushman, 1927
- Virsdzimta: Bolivinoidea Glaessner, 1937
- Virsdzimta: Buliminoidea Jones, 1875
- Virsdzimta: Calcarinoidea Schwager, 1876
- Virsdzimta: Cassidulinoidea d'Orbigny, 1839
- Virsdzimta: Chilostomelloidea Brady, 1881
- Virsdzimta: Discorbinelloidea Sigal, 1952
- Virsdzimta: Discorboidea Ehrenberg, 1838
- Virsdzimta: † Eouvigerinoidea Cushman, 1927
- Virsdzimta: Glabratelloidea Loeblich & Tappan, 1964
- Apakškārta: Globigerinina
- Virsdzimta: Loxostomatoidea Loeblich & Tappan, 1962
- Dzimta: Murrayinellidae Holzmann & Pawlowski, 2017
- Virsdzimta: Nonionoidea Schultze, 1854
- Virsdzimta: Nummulitoidea Blainville, 1827
- Virsdzimta: † Orbitoidoidea Schwager, 1876
- Virsdzimta: Planorbulinoidea Schwager, 1877
- Virsdzimta: Rotalioidea Ehrenberg, 1839
- Virsdzimta: Siphoninoidea
- Virsdzimta: Turrilinoidea Cushman, 1927
- Virsdzimta: Virgulinelloidea Loeblich & Tappan, 1984
(†) - izmirušu organismu grupa.
Atsauces
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
