Triass

Triass ir ģeoloģiskais periods, kas sākās pirms 251 miljona gadu, kad notika perma-triasa izmiršana, un beidzās pirms 199,6 miljoniem gadu ar triasa-juras izmiršanu. Tas ir vecākais no trim mezozoja ēras periodiem. Triass sekoja pēc perma perioda, bet pēc triasa bija juras periods.

Triass 251 – 199.6 miljoni gadu PreЄ Є O S D C P T J K Pg N
Vidējais O2 saturs atmosfērā perioda laikā	ap 16 % apjoma (80% mūsdienu)
Vidējais CO2 saturs atmosfērā perioda laikā	ap 1750 ppm (6 × no pirmsindustriālā laikmeta)
Vidējā virsmas temperatūra perioda laikā	ap 17 °C (3 °C virs mūsdienu līmeņa)

Triass sīkāk dalās trīs epohās: agrajā triasā (pirms 251—245 miljoniem gadu), vidējā triasā (pirms 245—228 miljoniem gadu) un vēlajā triasā (pirms 228-199,6 miljoniem gadu).

Triasa periodā uz Zemes dominēja dinozauri, parādījās pirmie lidojošie mugurkaulnieki (pterozauri), kā arī pirmie īstie zīdītāji. Šajā periodā superkontinents Pangeja sāka dalīties divos atsevišķos kontinentos: Gondvānā un Laurāzijā.

Triasa sistēmas dalījums

Triasa sistēmu iedala 3 nodalījumos un 7 stāvos:

Periods (sistēma)	Epoha (nodalījums)	Laikmets (stāvs)	Intervāls
Triasa sistēma (251,9—201,3 Ma)	Augštriass (237—201,3 Ma)	Rets	208,5—201,3 Ma
		Norijs	227—208,5 Ma
		Karnijs	237—227 Ma
	Vidustriass (247,2—237 Ma)	Ladins	242—237 Ma
		Ansijs	247,2—242 Ma
	Apakštriass (251,9—247,2 Ma)	Oleņoka	251,2—247,2 Ma
		Inda	251,9—251,2 Ma

Nogulumieži Latvijā

Zemes virsmas tektoniskā rekonstrukcija triasa periodā (pirms apmēram 230 miljoniem gadu).

Triasa periodā jūra klāja vienīgi Latvijas rietumdaļu, tādēļ šī perioda nogulumi atrodami vienīgi Kurzemē. Triasa nogulumi sastāv pārsvarā no smilšakmens, merģeļiem un māla. Tos var atrast Loses krastos, Ventas krastos un Nīgrandē.^[1]