Rīgas guberņa

Rīgas guberņa (vācu: Rigaer Gouvernement, krievu: Рижская губерния) bija Krievijas cara Pētera I izveidota administratīva vienība iekarotās Zviedru Livonijas pārvaldei. Pēc Nīštates miera līguma Zviedrijas atteicās no Baltijas provincēm un Rīgas guberņu iekļāva Krievijas Impērijas sastāvā. Civilās pārvaldes augstākā vara piederēja Rīgas gubernatoram.

Rigaer Gouvernement Riia kubermang Ри́жская губе́рния Rīgas guberņa ← 1713 (1721) – 1783 → Rīgas ģerbonis Location of atkarīga teritorija Rīgas guberņas ("Livonijas hercogistes") karte ar Rīgas, Cēsu, Tērbatas, Pērnavas un Sāmsalas provincēm jeb apriņķiem (1745). Pārvaldes centrs Rīga Valoda(s) Vācu, krievu, latviešu, igauņu Reliģija Luterānisms Valdība Atkarīga teritorija Valdnieki ģenerālbubernatori, gubernatori Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki  - Iekarota Zviedru Vidzeme  - Dibināta 1713 (1721)  - Lielais Ziemeļu karš  - Likvidēta 1783  - Krievijas ķeizariene Katrīna II 03.07.1783. izdeva rīkojumu, ar kuru Rīgas guberņa tika likvidēta un tās vietā izveidota Rīgas vietniecība. Iedzīvotāju skaits  - 1714. gadā 217 723

Vēsture

1710. gadā Lielā Ziemeļu kara laikā krievu karaspēks iekaroja Rīgu un vēl pirms kara beigām ar cara pavēli 28.07.1713. izveidoja Rīgas guberņu. Sākotnēji Pēteris I bija iecerējis jaunās guberņas teritorijā ietilpināt visu Daugavas-Dņepras ūdensceļu līdz Smoļenskai, tādēļ pēc 1719. gada 29. maija reformas tā sastāvēja no divām daļām — Rīgas provinces un Smoļenskas provinces. Pēc Lielā Ziemeļu kara beigām 1722. gadā Rīgas guberņai pievienoja Tērbatas apriņķi.

Pēc Pētera I nāves Smoļenskas provinces daļā ķeizariene Katrīna I 1726. gadā lika izveidot patstāvīgu Smoļenskas guberņu un Rīgas guberņas sastāvā izveidot piecas provinces: Rīgas, Cēsu, Tērbatas, Pērnavas un Sāmsalas.

1783. gada 10. maijā guberņai pievienoja Slokas novadu.

1783. gada 3. jūlijā Krievijas ķeizariene Katrīna II izdeva rīkojumu, ar kuru Rīgas guberņu likvidēja un tās vietā izveidoja Rīgas vietniecību.

Apriņķi

Rīgas guberņā bija piecas provinces jeb apriņķi:

• Rīgas apriņķis,
• Cēsu apriņķis,
• Pērnavas apriņķis,
• Tērbatas apriņķis,
• Sāmsalas apriņķis.

Rīgas gubernatori

Džordžs Brauns — Rīgas un Livonijas ģenerālgubernators (1762—1792)

• 1712 Aleksandrs Menšikovs (Александр Данилович Меншиков) — pildīja šo amatu kā Pēterburgas ģenerālgubernators
• 1713—1719 Pēteris Goļicins (Пётр Алексеевич Голицын)
• 1719—1726 Aņikita Repņins (Аникита Иванович Репнин)
• 1727—1751 Pēteris Lasī (Пётр Петрович Ласси)
• 1751—1753 Vladimirs Dolgorukovs (Владимир Петрович Долгоруков)
• 1753—1758 Fjodors Vojeikovs (Фёдор Матвеевич Воейков) kā vicegubernators
• 1758—1761 Vladimirs Dolgorukovs (Владимир Петрович Долгоруков)
• 1762—1792 Džordžs Brauns (Юрий Юрьевич Броуне)

Sudraba livonēzi

1756. gadā Krievijas Impērijas Senāts atļāva kalt pēc dāldera sistēmas piecu nominālu monētas lietošanai Rīgas un Igaunijas guberņās — 96, 48, 24 un 4 kapeiku livonēzus no 72 raudzes sudraba un 2 kapeiku livonēzu un 36 raudzes sudraba. Pēc Septiņgadu kara beigām 1764. gada livonēzus izņēma no apgrozības.

• 
  96 kapeiku livonēzs
• 
  48 kapeiku livonēzs
• 
  24 kapeiku livonēzs
• 
  4 kapeiku livonēzs
• 
  2 kapeiku livonēzs