From Wikipedia, the free encyclopedia
Rūhollāhs Mūsavī Homeinī (persiešu: روح الله موسوی خمینی / Rūḩollāh Mūsavī Khomeynī, dzimis 1900. gada 17. maijā Homeinā, Irānā miris 1989. gada 3. jūnijā Teherānā, Irānā) bija irāņu šiītu garīdznieks un politiķis. Irānas 1979. gada islāma revolūcijas galvenais ideologs un līderis. Revolūcijā tika gāzts Irānā valdošais šaha Mohammada Rezā Pehlevī režīms, bet Homeinī kļuva par Irānas augstāko vadītāju, un saglabāja šo amatu līdz mūža beigām.
Dzimis Irānā, Homeinas pilsētā mūsdienu Centrālajā ostānā. Viņa tēvs un vectēvs bija autoritatīvi islāma teologi, tādēļ Rūhollāha liktenis jau pirms viņa dzimšanas bija iepriekšlemts — kļūt par islāma garīdznieku. Tradīcija vēsta, ka Homeinī ir saīds — tiešs Muhameda radinieks. Kad zēnam bija trīs gadi, Homeini tēvs tika noslepkavots, bet 15 gadu vecumā mira arī Homeini māte.[1]
Homeini no 6 gadu vecuma sāka apgūt Korānu, vispirms dzimtajā pilsētā, bet vēlāk seminārā Arakā, kuru beidza 1921. gadā.[1] Vēlāk studēja Kumā un Nedžefā. Jau no pirmajām savas darbības dienām Rūhollāhs atradās opozīcijā šaha varai. Būdams students, 1925. gadā viņš publiski izteicās, ka Irānai klāsies labi tikai tad, kad tiks gāzta Pehlevī dinastijas vara, bet tolaik viņam kā studentam nepievērsa uzmanību. 27 gadu vecumā viņš apprecējās ar desmitgadīgo sava skolotāja meitu. Viņa dzemdēja septiņus bērnus, divi no kuriem nomira vēl agrā bērnībā. Pārējie bērni, divi dēli un trīs meitas tika audzinātas saskaņā ar islāma tradīcijām. Lielākā daļa Irānas iedzīvotāju bija reliģiozi, un Islāma garīdznieki tika cienīti, līdz ar to šaha un valdošās dinastijas nīcināšana bija populāra.[2] Tauta saredzēja Homeinī personā ne tikai garīdznieku, bet arī apveltīto ar Dieva žēlastību.
1962. gadā Homeinī iestājās pret izmaiņām likumos, kuri atļava, stājoties valsts amatos, zvērēt uz jebkuras Svētās grāmatas, ne tikai Korāna. Pēc Homeinī aicinājuma notika plaši protesti. 1963. gadā viņš iestājās pret Balto revolūciju, nosaucot to par uzbrukumu islāmam. Tā bija šaha īstenota Irānas modernizācijas politika, saskaņā ar kuru sievietēm bija atļauts nenēsāt galvas aizsegu, bija atļauts valkāt rietumu apģērbus, aizliegtas daudzas islāma ceremonijas un atņemti šiītu garīdzniecībai piederošie zemes īpašumi.[3] Kad 1964. gadā Homeinī asi uzstājās pret eksteritorialitātes piešķiršanu ASV pilsoņiem, Irānas drošības dienesti Homeinī deportēja uz Turciju.[4]
1965. gadā ājatolla Homeinī pārcēlās uz Nedžefu, Irākā, bet 1978. gadā (toreizējā viceprezidenta Sadama Huseina spiests) uz Parīzes priekšpilsētu Noplešato (Neauphle-le-Château)[5], no kurienes pēc revolūcijas uzvaras 1979. gadā atgriezās Irānā[6]. Trimdas laikā Homeinī sarakstīja savu galveno teorētisko darbu — "Islāma vara" (Valiyat-e faqih, 1971), kurā izklāstīja galvenās idejas valsts pārvaldē:
Pēc Irānas šaha režīma gāšanas ājatolla Homeinī apmetās šiītu svētajā pilsētā Kumā un no turienes vadīja valsts pārveidi. No 1979. gada 4. novembra līdz 1981. gada 20. janvārim Teherānā norisinājās Irānas ķīlnieku krīze[8], bet no 1980. līdz 1988. gadam Irānai nācās pārdzīvot Irānas—Irākas karu.[9] 1989. gadā ājatolla Homeinī izdeva fatvu, kurā deva rīkojumu nogalināt Salmanu Rušdi[10].
Pēdējos dzīves gadus Homeinī veselība pasliktinājās. Ājatolla Homeinī mira 1989. gada 3. jūnijā Teherānā pēc piecām pārciestām sirdstriekām desmit dienu laikā 89 gadu vecumā.[11]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.