Sargons

Akadas Sargons (akadiešu: Šarru-ukīn vai Šarru-kēn) bija pirmais Akadas valdnieks no aptuveni 2334. līdz 2284. gadam p.m.ē.

Sargons
Akadas valdnieks
Iespējamā Sargona skulptūra[1]
Valdīšana	apm. 2334—2284 p.m.ē.
Pēctecis	Rimušs
Dzīvesbiedre	Tašlultuma
Dinastija	Akadiešu
Tēvs	Laibums

Viņš bija visai zemas izcelsmes semīts, atradenis un pēc profesijas dārznieks. Zināms ir tas, ka Sargons ir atrasts peldot pa upi, ielikts grozā. Apvērsuma rezultātā viņš ap 2340. gadu p.m.ē. ieguva varu Ummas valdnieka Lugalzagesi izpostītajā Kišā. Viņš pārcēla savu rezidenci uz Akadu. Trīs karagājienos Sargons sakāva Lugalzagesi, pakļāva Šumeru, Ziemeļdivupi, daļu Elamas, Irānas kalnienes rietumu daļu, teritorijas Sīrijā un Mazāzijas austrumos. Tā Akadas valdnieks Sargons izveidoja valsti, kas ietvēra gandrīz visu Divupi un, iespējams, sniedzās pat līdz Vidusjūrai. Lai uzsvērtu savas varas likumīgumu, viņš pieņēma vārdu Sargons (akadiešu valodā: Šarrukins), kas nozīmē „īstais valdnieks”. Viņš izveidoja pirmo dinastisko lielvalsti Divupē. Tā bija pirmā stingri centralizētā ierēdņu valsts Divupē. Sargons centās nostiprināt savu valsti. Pirmo reizi pasaules vēsturē viņš radīja 5400 vīru lielu pastāvīgu karaspēku ar profesionāliem karavīriem, kas bija pilnīgi pakļauti valdniekam.

Sargonam bija pieci bērni, no kuriem valdīja divi: Rimušs (Rimush) valdīja 9 gadus, bet Maništu (Manishtu) valdīja 15 gadus.

Atsauces

1. M. E. L. Mallowan, "The Bronze Head of the Akkadian Period from Nineveh", Iraq Vol. 3, No. 1 (1936), 104–110.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sargons.
• Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)