Simons Bolivars

Simons Hosē Antonio de la Santisima Trinidads Bolivars Palasjoss i Blanko (spāņu: Simón José Antonio de la Santísima Trinidad Bolívar Palacios y Blanco; dzimis 1783. gada 24. jūlijā, miris 1830. gada 17. decembrī) līdzās Hosē de Sanmartinam bija viens no svarīgākajiem spāņu Dienvidamerikas brīvības cīnītājiem par neatkarību no Spānijas.

Simons Bolivars Simón Bolívar
2. Venecuēlas prezidents
Amatā 1813. gada 6. augusts — 1819. gada 17. decembris[a]
Priekštecis	Kristobals Mendosa
Pēctecis	Hosē Antonio Paess
1. Kolumbijas prezidents
Amatā 1819. gada 17. decembris — 1830. gada 4. maijs
Pēctecis	Domingo Kajsedo
1. Bolīvijas prezidents
Amatā 1825. gada 12. augusts — 1825. gada 29. decembris
Pēctecis	Antonio Hosē de Sukre
6. Peru prezidents
Amatā 1824. gada 17. februāris — 1827. gada 28. janvāris
Pēctecis	Andress de Santa Kruss
Dzimšanas dati	1783. gada 24. jūlijā Karakasa, Venecuēla
Miršanas dati	1830. gada 17. decembrī (47 gadu vecumā) Santa Marta, Kolumbija
Dzīvesbiedrs(-e)	Marija Terēza Rodrigesa del Toro i Alaisa
Paraksts
a Starp 1814. gada 7. jūliju un 1819. gada 15. februāri Venecuēlā nebija prezidenta. Bolivars tiek uzskatīts par 2. un 3. Venecuēlas prezidentu.

Pēc triumfa pār spāņu monarhiju Bolivars piedalījās Lielkolumbijas izveidošanā, valstī, kas tika izveidota no atbrīvotajām spāņu kolonijām. Bolivars bija Lielkolumbijas prezidents no 1821. līdz 1830. gadam, Peru prezidents no 1824. līdz 1826. gadam un Bolīvijas prezidents no 1825. līdz 1826. gadam. Viņa politiskā darbība palīdzēja iegūt neatkarību mūsdienu Bolīvijai, Kolumbijai, Ekvadorai, Panamai, Peru un Venecuēlai.

Atsauce

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Simons Bolivars.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)