Kolumbija

Kolumbija (spāņu: Colombia), oficiālais nosaukums Kolumbijas Republika (spāņu: República de Colombia), ir Dienvidamerikas ziemeļrietumu valsts. Galvaspilsēta — Bogota. Austrumos robežojas ar Brazīliju un Venecuēlu, dienvidos ar Ekvadoru un Peru, rietumos ar Panamu. Ziemeļos valsti apskalo Karību jūra un Klusais okeāns rietumos. Kolumbijai pieder Sanandresa un Providensijas salas Karību jūrā un Malpelo sala Klusajā okeānā. Tā ir ESAO, ANO un Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts.

Šis raksts ir par valsti. Par citām jēdziena Kolumbija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Kolumbijas Republika República de Colombia  (spāņu)
Karogs Ģerbonis
Devīze: "Libertad y Orden"  (spāņu) "Brīvība un kārtība"
Himna: "Oh, Gloria Inmarcesible!"  (spāņu)
Location of Colombia
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Bogota 141 748) 4°39′N 74°3′W
Valsts valodas		spāņu valoda
Reģionālās valodas		angļu valoda portugāļu valoda 66 citas valodas[1]
Valdība		Prezidentāla republika
-	Prezidents	Gustavo Petro
-	Viceprezidents	Fransija Markesa
Neatkarība		no Spānijas
-	Deklarēta	1810. gada 20. jūlijā
-	Atzīta	1819. gada 7. augustā
Platība
-	Kopā	1 141 748 km² (26.)
-	Ūdens (%)	8,8
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2008. gadā	44 087 000 (29.)
-	Blīvums	40/km² (161.)
IKP (PPP)		2005. gada aprēķins
-	Kopā	$337,286 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$6724
Džini koef. (2006)		52 (augsts)
TAI (2007)		▲0.791 (vidējs) (75.)
Valūta		Kolumbijas peso (COP)
Laika josla		(UTC-5)
Interneta domēns		.co
ISO 3166-1 kods		170 / COL / CO
Tālsarunu kods		+57

Klimats

Kolumbija atrodas tuvu ekvatoram, tāpēc tur valda mitrais tropiskais (ekvatoriālais) klimats, kas gada laikā tikpat kā nemainās. Tomēr gan temperatūra, gan mitrums ir atkarīgs no absolūtā augstuma un novietojuma, jo augstas kalnu grēdas var savākt visus nokrišņus, līdzenumam kalnu aizvēja pusē neatstājot ne piliena lietus. Augstumā virs 3000 m ir auksts: gaisa temperatūra ir robežās no —18 līdz +13 0C. Andu virsotnes, kas ir augstākas par 4500 m, klāj mūžīgais sniegs un ledus. Kopumā Kolumbijas teritorija saņem vidēji un pat ļoti daudz nokrišņu, sausās sezonas nav.

Fauna un flora

Kolumbijā ir neskaitāmi daudz augu un dzīvnieku, un bioloģiskās daudzveidības ziņā tā ir viena no pasaules bagātākajām valstīm. Kolumbijā aug vairāk nekā 130 000 sugu augi un dzīvo tikpat daudzu sugu dzīvnieki kā Brazīlijā, kuras teritorija ir desmit reižu lielāka nekā Kolumbija. Jaguāri, briļļainie lāči, oceloti, tapiri un daudzu sugu pērtiķi ir lielākie Kolumbijas faunas pārstāvji. Te uzskaitītas 1500 putnu sugas — tas ir vairāk nekā jebkurā citā pasaules valstī. Taču meži tiek izcirsti: no 1990. — 1995. gadam lopkopības, augkopības un kokrūpniecības vajadzībām Kolumbijā izcirta 1,3 miljonus ha meža. Mežu izciršanas rezultātā ir apdraudēta Kolumbijas zebiekstes izdzīvošana, kas ir visapdraudētākā plēsīgo dzīvnieku suga visā Dienvidamerikā. Šobrīd, iespējams, kalnu mežos ir palikušas tikai 5 zebiekstes, lai gan jau kopš 1989. gada nav datu par šiem dzīvniekiem.^[2]

• Kolumbijas fauna
• Kolumbijas flora

Derīgie izrakteņi

Valstī ir lieli derīgo izrakteņu — vara, svina un dzīvsudraba krājumi. Kolumbijā 2000. gadā ieguva 21 000 kg zelta, lielāko daļu — nelielās raktuvēs. Ziemeļaustrumos no Bogotas ir smaragda atradnes. Kolumbijā atklātas lielākās akmeņogļu iegulas Dienvidamerikas kontinentā un ievērojami naftas krājumi. Katru dienu Kolumbijā iegūst aptuveni 800 000 barelus naftas. Vairums naftas resursu atrodas Magdalenas upes ielejā, netālu no Venecuēlas robežas. Lai gan valstī naftas un akmeņogļu krājumi ir pietiekami, 70% tās saimniecībai nepieciešamās elektroenerģijas saražo hidroelektrostacijas, izmantojot daudzo straujo kalnu upju spēku.

Administratīvais iedalījums

Kolumbijas administratīvo iedalījumu veido 32 departamenti (spāņu: departamentos) un 1 galvaspilsētas distrikts (Distrito Capital). Departamentus sīkāk iedala 1119 municipalitātēs (municipios).

Pēc platības lielākā administratīvi teritoriālā vienība ir Amazonasas departaments (109 665 km²), savukārt mazākā — Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs (52,5 km²). Pēc iedzīvotāju skaita lielākā administratīvā vienība ir Galvaspilsētas distrikts (7 976 700 iedzīvotāji), bet mazākā — Gvainijas departaments (41 482 iedzīvotāji).

Katru departamentu pārvalda gubernators (gobernador) un Departamenta asambleja (Asamblea Departamental), kuru tautas referendumā ievēl uz 4 gadiem. Gubernatori nevar vairākas reizes pēc kārtas kandidēt uz šo amatu. Departamentiem ir piešķirtas daļējas autonomijas tiesības. Municipalitātes pārvalda mērs (alcalde) un mucipalitātes padome (concejo municipal), kas tiek ievēlēti uz 4 gadiem.

Skatīt arī

• Kolumbijas pilsētu uzskaitījums