Solāris (filma)
Kino drāma, ko veidojis Andrejs Tarkovskis / From Wikipedia, the free encyclopedia
"Solāris" (krievu: Солярис) ir krievu režisora Andreja Tarkovska 1972. gadā uzņemtā mākslas filma, kas veidota pēc poļu fantasta Staņislava Lema 1961. gadā sarakstītā tāda paša nosaukuma romāna. Šī zinātniskās fantastikas filma ir divdaļīga meditatīva, psiholoģiska drāma par cilvēces ētiskajām problēmām un kontaktu ar ārpuszemes saprātu. Galvenās lomas tajā tēloja Donats Baņonis un Natālija Bondarčuka.
Solāris | |
---|---|
![]() Filmas plakāts | |
Oriģinālais nosaukums | Солярис |
Žanrs | zinātniskā fantastika |
Režisors | Andrejs Tarkovskis |
Producents | Vjačeslavs Tarasovs |
Scenārija autors |
|
Galvenajās lomās |
|
Mūzika | |
Operators | Vadims Jusovs |
Montāža | Ludmila Feiginova |
Studija | "Mosfilm" |
Izdošana |
|
Ilgums | 165 minūtes |
Valsts | Padomju Savienība |
Valoda | krievu |
Budžets | 1 miljons rubļu |
IMDb profils |
- Šis raksts ir par 1972. gada filmu. Par citām šī vārda nozīmēm skatīt rakstu Solāris.
S. Lema romāns ir par komunikācijas problēmām starp cilvēkiem un citām ar saprātu apveltītām būtnēm. Tarkovska adaptētais variants stāsta par noslēpumainā Solāris okeāna pētnieku domām un sirdsapziņu. Tarkovskis vēlējās zinātniskās fantastikas žanram piešķirt jaunu emocionālo un intelektuālo dziļumu, uzskatīdams, ka lielākā daļa rietumu zinātniskās fantastikas savā būtībā ir sekla. Idejas, kuras Tarkovskis mēģināja izteikt šajā filmā, ir tālāk attīstītas filmā "Stalkers".
1972. gadā Kannu kinofestivālā filma tika nominēta galvenajai balvai Zelta palmas zaram (Palme d'Or); ieguva speciālo žūrijas balvu Grand Prix, kā arī Starptautiskās kinokritiķu federācijas balvu Prix de la FIPRESCI. Pēc dažu aptauju rezultātiem — viena no izcilākajām fantastikas filmām kino vēsturē.[1][2]