Sonets
From Wikipedia, the free encyclopedia
Sonets ir viena no visplašāk lietotajām stingrās strofiskās dzejas formām. Sonets radies 13. gadsimta pirmajā pusē. Sonetam parasti ir 14 rindu, lielākoties soneti rakstīti piecpēdu jambā.[1] Pazīstamākie soneta paveidi ir Petrarkas sonets (abba abba cdc dcd)[2] Spensera sonets (abab bcbc cdcd ee)[3] un Šekspīra sonets (abab cdcd efef gg).[4]
Latviešu valodā pirmos sonetus kā dzejas paraugus savā poētikā "Nevācu Opics" (Der Unteutsche Opitz, 1697) uzrakstījis mācītājs Johans Višmanis.