Starpjūru konfederācija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Starpjūru konfederācija (poļu: Międzymorze, latīņu: Intermarium) bija Juzefa Pilsudska pēc Pirmā pasaules kara iecerēts ģeopolitisks plāns, kura mērķis bija apvienot bijušās Polijas—Lietuvas kopvalsts zemes vienotā federatīvā valstī. Plāns piedzīvoja vairākas versijas, no kurām dažas paredzēja iekļaut arī citas kaimiņvalstis. Ierosinātais daudznacionālais valstiskais veidojums būtu ietvēris teritorijas, kas atradās starp Baltijas, Melno un Adrijas jūru.
Pēc Pirmā pasaules kara iespējamajā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu federācijā[1][2] pēc Pilsudska iecerētās idejas bija paredzēta Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Somijas,[3] Baltkrievijas, Ukrainas, Ungārijas, Rumānijas, Dienvidslāvijas un Čehoslovākijas[4][5] iesaistīšana.
Ierosinātā federācija bija iecerēta kā pēctece Polijas—Lietuvas kopvalstij, kas stiepās no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai un no 16. gadsimta beigām līdz 18. gadsimta beigām apvienoja Polijas kroņa zemes un Lietuvas lielhercogisti. Starpjūru konfederācijas ideja papildināja otru Pilsudska ģeopolitisko vīziju, Prometejismu, kuras mērķis bija Krievijas Impērijas sadalīšana un tās teritoriālo īpašumu atsavināšana.[6][7]