Aizkraukle

Aizkraukle ir pilsēta Vidzemes dienvidu daļā, Aizkraukles novada administratīvais centrs. Aizkrauklei cauri tek Daugava un tai blakus atrodas Pļaviņu HES ūdenskrātuve.

Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Aizkraukle nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Aizkraukle
Novada pilsēta
Aizkraukles kultūras nams
Karogs Ģerbonis
Aizkraukle
Koordinātas: 56°36′15″N 25°15′19″E
Valsts	Latvija
Novads	Aizkraukles novads
Pilsētas tiesības	kopš 1967. gada
Vēsturiskie nosaukumi	Stučka (līdz 1990. gadam)
Platība[1]
• Kopējā	12,9 km2
• sauszeme	8,0 km2
• ūdens	4,9 km2
Iedzīvotāji (2024)[2]
• kopā	6 853
• blīvums	852,4 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-5101 LV-5102
Mājaslapa	www.aizkraukle.lv
Aizkraukle Vikikrātuvē

Nosaukums

Pilsētas nosaukums atvasināts no viduslaiku latīņu valodā lietotā vietvārda Ascrad vai Asscrade (latīņu: castrum Ascrad, literārajā vācu valodā Ascheraden, krievu tekstos Скровень), kas latviski skan "Ašķere'' — tā sauca strautu, Daugavas pieteku.^[3]

Vēsture

Aizkraukles līvu pils pirmo reizi pieminēta Livonijas Indriķa hronikas tekstā sakarā ar līvu un lietuviešu uzbrukumu Rīgai 1204. gadā. Tad tā bijusi vistālāk austrumos novietotā līvu osta pie Daugavas ūdensceļa, vēl tālāk sākās kristīto sēļu un latgaļu zemes — Koknese un Jersika. 1205. gadā piespiedu kārtā kristīti arī Aizkraukles lībieši.^[3] Ap 1229. gadu notika Aizkraukles kauja starp Zemgales ķēniņa Viestarda un Aizkraukles pilskunga Markvarta vadītajiem karaspēkiem. No 1252. līdz 1478. gadam Aizkraukle bija Livonijas ordeņa Aizkraukles komturejas centrs.

Mūsdienu Aizkraukles pilsēta radās 20. gadsimta sešdesmitajos gados kā Pētera Stučkas celtnieku ciemats (nosaukts par godu Pēterim Stučkam), pateicoties Pļaviņu HES celtniecībai. Celtnieku ciematam strauji augot, 1967. gadā tas ieguva pilsētas statusu ar nosaukumu Stučka un tajā pašā laikā kļuva par rajona centru. Daļa celtnieku palika uz dzīvi pilsētā, tajā tika uzbūvēti rūpniecības uzņēmumi — VEF telefonu un dzelzsbetona rūpnīca, kā arī pilsētai nepieciešamā infrastruktūra. 1990. gada 25. septembrī ar Augstākās padomes lēmumu pilsēta ieguva nosaukumu Aizkraukle.^[4][5]

Aizkraukles pilskalns

Aizkraukles pilskalns ir 0,5 ha liels, ar 0,1 ha lielu priekšpili (Ernests Brastiņš, 1930.), 3 ha lielu senpilsētu un ostu. Pilskalna tuvumā atrodas divi kapulauki — Aizkraukles un Lejasžagaru, kur kopumā atsegts ap 100 uz 10.—12.gs. attiecināmu lībiešu un latgaļu apbedījumu (Urtāns, 1983.).

Ģeogrāfija

Lielākā Aizkraukles daļa atrodas Lejasdaugavas senlejas augstajā labajā krastā, neliela daļa arī zemajā kreisajā krastā. Pilsēta ir visumā līdzena, tās austrumos ir dziļa grava ar Kalnaziedu pilskalnu (89 m vjl), dienvidrietumu daļā tās kreisā krasta robeža iet pa Lauces upīti.^[3] Daugavas augstums virs jūras līmeņa augšpus Pļaviņu HES ir 67—72,5 m, lejpus tā — 32 m, pateicoties kam lejpus aizsprosta ir labi redzams senlejas krasts.

Iedzīvotāji

1997. gadā pilsētā dzīvoja 61,2% latviešu, 27,7% krievu un 11,1% citu tautību iedzīvotāju.^[3] Maksimālais iedzīvotāju skaits pilsētā bija 1992. gadā — 10 521 cilvēks.^[3]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSB datiem.^[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1970 4 528 —     1979 7 144 +57.8%	Gads Iedz. ±% 1989 10 062 +40.8% 2000 9 268 −7.9%	Gads Iedz. ±% 2011 7 897 −14.8% 2021 7 031 −11.0%

Transports

2,5 km uz ziemeļaustrumiem no Aizkraukles centra atrodas dzelzceļa stacija Aizkraukle, kura ir elektrovilcienu maršruta Rīga—Aizkraukle galapunkts. Tajā pietur arī dīzeļvilcieni maršrutos no Rīgas uz Daugavpili, Rēzekni, Zilupi, Madonu, Gulbeni. Ar staciju pilsētu savieno pilsētas autobusi un vairāki vietējie un starppilsētu maršruti. No dzelzceļa līnijas iet atzarojums uz pilsētu, taču tajā nav pasažieru satiksmes.

Pašā pilsētā atrodas autoosta.

Galvenie ceļi no pilsētas ir P87 (Bauska - Aizkraukle), Enerģētiķu iela, kas savieno pilsētu ar autoceļu A6 (Rīga - Daugavpils), Gaismas iela jeb V958 (Aizkraukle—Aizkraukles stacija), P76 (Aizkraukle - Jēkabpils), V954 Aizkraukle—Aizpuri un ārpus pilsētas sākošais P86 (Sērene - Kalnieši).

Apskates vietas

• Aizkraukles katoļu baznīca
• Aizkraukles vēstures un mākslas muzejs
• Kalnaziedu pilskalns
• Pļaviņu HES un tās ekspozīcija
• Stēla "Lāčplēša cīņa"
• "Tiem, kas nepārnāca. Staļina-Hitlera genocīda upuriem." piemiņas akmens

Attēlu galerija

• 
  Pļaviņu HES aizsprosts
• 
  Autoosta
• 
  Universālveikals
• 
  Skola
• 
  Pļaviņu HES tunelis
• 
  Tirdzniecības centrs "IGA"
• 
  Pļaviņu HES pavasarī
• 
  Aizkraukles luterāņu baznīca
• 
  Aizkraukles novada dome
• 
  Pilsētas bibliotēka
• 
  Aizkraukles katoļu baznīca
• 
  Aizkraukles novada vidusskola

Atsauces

1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
3. Latvijas pilsētas. Rīga : "Preses nams". 1999. 38.—41. lpp. ISBN 9984-00-357-4.
4. Aizkraukles vēsture Arhivēts 2009. gada 22. aprīlī, Wayback Machine vietnē. (latviski)
5. «Par Stučkas rajona un pilsētas pārdēvēšanu». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2023-03-10.
6. CSB

Ārējās saites

• Aizkraukle — Vietas.lv