Sēņošana
From Wikipedia, the free encyclopedia
Sēņošana ir savvaļas sēņu augļķermeņu ievākšana, parasti pārtikas vajadzībām. Visbiežāk tā uzskatāma par vaļasprieku, bet reizēm tā ir svarīgs pārtikas avots vai tiek veikta pārdošanai. Retāk sēnes tiek ievāktas aiz zinātniskas, ārstnieciskas vai mākslinieciskas intereses, kā arī halucinogēnu efektu radīšanai. Šī nodarbošanās ir īpaši populāra centrālajā un austrumu Eiropā, taču ne mazums entuziastu dzīvo arī pārējā Eiropā, Ziemeļamerikā, Austrālijā un dažās Āzijas daļās. Latvijā sēņošana ir salīdzinoši masveidīga un dažkārt tiek saukta par latviskās identitātes sastāvdaļu.[1] Latvijā un citur tiek organizētas arī sportiska rakstura sēņošanas sacensības un tūrisma sēņu vērošanas pārgājieni. Reizēm interesi par sēnēm pamodina ekonomiskas grūtības, tā, pilsoņu kara plosītajā Sīrijā agrāk maz pamanāmie sēņotāji aktivizējās.[2]
Šajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks valodas stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Sēnes var vākt visu gadu, tomēr Latvijā parastākais laiks ir no jūlija līdz oktobrim, kad sēņu ir visvairāk. Gada aukstajos mēnešos sastopamas gandrīz tikai uz koksnes augošās sēnes. Par labākajām sēņošanas stundām tiek uzskatīts agrs rīts, kad saules stari krīt šaurākā leņķī pret zemi.[3]