Tamga
From Wikipedia, the free encyclopedia
Tamga (Tamga, tamgha, тамга) ir tjurku, mongoļu u.c. Eirāzijas stepes klejotāju tautu (kušanu, sarmatu, skitu, hazāru, alānu, tatāru), Kaukāza tautu (abhāzu), senkrievu, kumānu, ungāru, lietuviešu, irāņu u.c. kultūrās indivīda, dzimtas, klana radniecīgās vai mantiskās piederības zīme, emblēma, kas bieži kalpoja kā ģerbonis. Tamgu pamatā ir ģeometriskas figūras (aplis, kvadrāts, trijstūris, leņķis u.c.), sakrālās piktogrammas, dzīvnieku, sadzīves priekšmetu, ieroču stilizēti attēli, rūnas, arī alfabētu burti.
Pats apzīmējums "tamga" ir tjurku-mongoļu izcelsmes, un burtiski nozīmē "zīme", "zīmogs". Viduslaikos Mongoļu impērijā, pēc tam Juaņu impērijā (un tās vasaļzemēs) ar šo jēdzienu apzīmēja arī "dokumentu ar hana zīmogu" (t.i. caurlaides, pilnvaras, statusa diplomus utt.).