Termīti
From Wikipedia, the free encyclopedia
Termīti (Termitoidae) ir sociālu kukaiņu grupa, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizēta kā termītu kārta (Isoptera), bet mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem atklājumiem tā tiek sistematizēta prusaku kārtā (Blattaria) kā termītu virsdzimta.[1] Termītiem izšķir 4000 sugas, no kurām apmēram 2800 ir aprakstītas un klasificētas 7 dzimtās.
- Šis raksts ir par kukaiņiem. Par metalurģisku maisījumu skatīt rakstu termīts (metalurģijā).
Termīti Termitoidae | |
---|---|
Formosas pazemes termīti (Coptotermes formosanus) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
Apakštips | Seškāji (Hexapoda) |
Klase | Kukaiņi (Insecta) |
Apakšklase | Spārneņi (Pterygota) |
Infraklase | Jaunspārņi (Neoptera) |
Virskārta | Prusakveidīgie (Dictyoptera) |
Kārta | Prusaki (Blattaria) |
Virsdzimta | Termīti (Termitoidae) |
Sinonīmi | |
| |
Termīti Vikikrātuvē |
Termītus Austrālijā sauc par baltajām skudrām, lai gan ar skudrām termītiem ir attāla radniecība. Līdzīgi kā skudrām, daļai bišu un lapsenēm termītiem ir sīki izstrādātas sociālās struktūras. Dažādi darbi ir sadalīti starp atšķirīgiem indivīdiem, kuri ir speciāli pielāgoti noteiktām darbībām.[2] Termīti pamatā barojas ar mirušu augu daļām, visbiežāk ar kokšķiedru, nokritušām lapām un augsni. Apmēram 10% no 4000 sugām tiek uzskatīti par kaitēkļiem, kas rada nopietnus bojājumus ēku konstrukcijām, labības krātuvēm un mežu audzēm.
Lielākā daļa termītu sugu mājo tropu un subtropu reģionos. Šiem kukaiņiem ir milzīga ekoloģiskā loma, pārstrādājot mirušo koku un augu daļas.