Toradži
From Wikipedia, the free encyclopedia
Toradži ir tauta Indonēzijai piederošajā Sulavesi salā. Pie tās pieder ap 650 000 cilvēku, no kuriem 450 000 joprojām dzīvo toradžu tradicionālajā teritorijā Tanatoradžā.[1] Lielākā daļa iedzīvotāju ir kristieši, bet pārējie ir musulmaņi vai pieder vietējai animistu reliģijai alukai (aluk — "ceļš"). Indonēzijas valdība oficiāli atzīst šo reliģiju ar nosaukumu "aluktodolo" (Aluk To Dolo — "senču ceļš").
Toradžu meitenes kāzu ceremonijas laikā. | |
Visi iedzīvotāji | |
---|---|
650000 [1] | |
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
Sulavesi | |
Valodas | |
sadantoradža, kalumpana, mamasa, tae, talondo un toala. | |
Reliģijas | |
protestantisms (65,15%), katolicisms (16,97%), islāms (5,99%) un aluktodolo (5,99%) [1] | |
Vārds "toradži" cēlies no kaimiņos dzīvojošo bugiešu valodas vārdiem to riaja, kas nozīmē "cilvēki no kalnienes". Nīderlandiešu koloniālā valdība oficiāli nosauca šo grupu par Toraja 1909. gadā.[2] Toradži ir pazīstami ar saviem sarežģītajiem apbedīšanas rituāliem un klintīs izcirstajām kapenēm, kā arī ar savām tradicionālajām laivveida ēkām tonkonaniem un krāsainajiem kokgrebumiem. Toradžiem bēres ir nozīmīgs notikums, ar ko saistītie rituāli, kurus parasti apmeklē simtiem cilvēku, ilgst vairākas dienas.
Līdz pat 20. gadsimtam toradži dzīvoja patstāvīgos, no pārējās pasaules nošķirtos ciematos un praktizēja animismu. 20. gadsimta sākumā nīderlandiešu misionāri uzsāka mēģinājumus pievērst toradžus kristietībai. 20. gadsimta 70. gados, kad Toradžu zeme kļuva atvērtāka ārpasaulei, tā kļuva par Indonēzijas tūrisma ikonu; to izmantoja tūrisma attīstītāji un pētīja antropologi.[3] Ap 1990. gadu, kad tūristu pieplūdums sasniedza augstāko punktu, toradžu sabiedrība bija ievērojami mainījusies — no agrāras kopienas, kurā liela nozīme bija Aluk To Dolo uz lielā mērā kristīgu kopienu.[4]