From Wikipedia, the free encyclopedia
Turguts Ezals (turku: Turgut Özal, 1927. gada 13. oktobris — 1993. gada 17. aprīlis)[1] bija Turcijas sabiedriskais un politiskais darbinieks. No 1983. līdz 1989. gadam viņš bija Turcijas premjerministrs un no 1989. līdz 1993. gadam Turcijas prezidents. Ezala, kurš bija brīvā tirgus ekonomikas atbalstītājs, valdīšanas laikā notika plašas ekonomikas reformas, kas uzlaboja valsts ekonomisko stāvokli un konkurētspēju. Viņš izvirzīja saukli "Eksportēt vai mirt", politiski sliecās uz Rietumiem un pievienošanos ES,[2] pie tam saglabājot Turcijai raksturīgo pantjurkismu — slieksmi integrēt visas tjurku tautas Turcijas virsvadībā.
Turguts Ezals Turgut Özal | |
---|---|
8. Turcijas prezidents | |
Amatā 1989. gada 9. novembris — 1993. gada 17. aprīlis | |
Priekštecis | Kenans Evrens |
Pēctecis | Sīlejmans Demirels |
| |
Dzimšanas dati |
1927. gada 13. oktobris Malatja |
Miršanas dati |
1993. gada 17. aprīlis Ankara |
Turguts Ezals piedzima bankas darbinieka ģimenē, kura darba pienākumi bieži lika mainīt dzīvesvietu. Pēc nabadzīgas bērnības Ezals, sekmīgi mācīdamies, kļuva par inženieri valsts organizācijā. Turpmākajos gados viņš strādāja kā elektrotīklu inženieris, vēlāk konsultants (1950-1971, izņemot īsu militārā dienesta laiku).[3] Kopš studenta gadiem viņš bija saistīts arī ar politiku, taču sākotnēji nepiedalījās tās publiskajā segmentā. 1965. gadā viņš kļuva par Turcijas premjerministra Silejmana Demirela padomnieku. Pēc 1971. gada militārā apvērsuma viņš uz diviem gadiem devās uz ASV, kur strādāja Pasaules Bankai, vēlāk bija vairāku kompāniju vadītājs Turcijā.[3][4] 1977. gadā neveiksmīgi kandidēja vietējās vēlēšanās Izmirā no Nacionālās Glābšanas partijas, kura tiecās apvienot islāmu un ekonomisku progresu.[5] 1979. gadā viņš kļuva par premjerministra Demirela apakšsekretāru,[2] bet 1980. gadā pēc Demirelu gāzušā Kenana Evrena militārā apvērsuma viņš tika iecelts par vicepremjeru un palika šajā amatā 22 mēnešus. 1983. gadā viņš nodibināja Dzimtenes partiju un kļuva par tās līderi. Tai pašā gadā partija guva negaidītu uzvaru valsts vēlēšanās, iegūstot 211 no 400 deputātu vietām. 1988. gadā, kad tika prognozēta Ezala atkalievēlēšana par partijas līderi, partijas kongresā pret viņu tika izdarīts atentāts, taču Ezalu tikai ievainoja un viņš atkal kļuva par partijas vadītāju.[3] Vēlāk Ezala dēls paziņoja, ka vairākus mēnešus pirms 1988. gada atentāta Turgutu Ezalu jau mēģinājuši nogalināt, inscenējot lidmašīnas avāriju, taču pilotam izdevies veikt avārijas nosēšanos. Izmeklētāji pēc tam ar 95% ticamību paziņoja, ka gaisā noticis sprādziens.[6] 1989. gadā Ezals pārņēma valsts prezidenta amatu no Kenana Evrena.
Lai gan tolaik Turcijas prezidenta amatam bija vairāk ceremoniāls raksturs, Ezals arī tajā izrādīja lielu iekšpolitisku un ārpolitisku aktivitāti. Viņš uzskatīja, ka islāms ir savienojams ar demokrātiju un zinātni un centās mīkstināt Turcijai sāpīgus mazākumtautību jautājumus. Ezals mēģināja uzsākt sarunas ar armēņiem par armēņu genocīda atzīšanu, tomēr nespēja pārvarēt pretestību tam valsts iekšienē. Būdams no mātes puses kurds,[7] viņš pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem apspiest kurdu pretestību tāpat mēģināja mierīgi atrisināt kurdu jautājumu, atbalstot informācijas un izglītības ieviešanu kurdu valodā un uzturot kontaktus ar kurdu organizācijām, ieskaitot teroristisko Kurdistānas Strādnieku partiju, noslēdzot ar to pamieru.[7] 1991. gadā viņš aktīvi atbalstīja ASV un sabiedroto uzbrukumu Irākai, lai atbrīvotu tās okupēto Kuveitu.
Ezals nomira, būdams prezidenta amatā, un viņa ģimene un kurdu organizācijas vainoja šajā nāvē nacionālistiski noskaņotās Turcijas aprindas, kurām bija nepieņemama Ezala mazākumtautību politika. 2012. gadā prezidenta atliekas tika ekshumētas, un mediķi konstatēja tajās vairākas indīgas vielas, ieskaitot poloniju, tomēr nāves cēlonis netika skaidri noteikts un apvainojumi slepkavībā nevienam netika uzrādīti.[8][9] Pēc Ezala nāves viņa mēģinājumi atrisināt kurdu jautājumu kompromisa ceļā tika pārtraukti.[10]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.