Uldis Gundars
From Wikipedia, the free encyclopedia
Uldis Gundars (dzimis 1936. gada 25. aprīlī, miris 2012. gada 29. decembrī)[1] bija latviešu politiķis, vienīgais Latvijas Republikas Sociālās nodrošināšanas ministrs (1990—1991).
Dzimis 1936. gadā Rīgā. 1961. gadā Gundars pabeidza Rīgas Politehnisko institūtu, iegūstot būvinženiera specialitāti. Strādājis vietējos celtniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumos (tresta «Latavtodormost» celu būves materiālu kombināta LKP pirmorganizācijā[2] u.c.) un Rīgas pilsētas Ļeningradas rajona izpildkomitejā, par Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldes vecāko referentu un Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieka palīgu.[3]
1986. gadā kļuva par Latvijas PSR sociālās nodrošināšanas ministra pirmo vietnieku, bet neilgi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 18. maijā kļuva par Ivara Godmaņa valdības ministru ar LR Augstākās padomes lēmumu. Amata pienākumus Gundars pildīja, neesot nevienas partijas biedrs.[4] Viņa darbības laikā tika pieņemts jauns Latvijas pensiju likums.[5] Amatu zaudēja 1991. gada novembrī, kad Sociālās nodrošināšanas ministrija tika iekļauta Labklājības ministrijā valdības reorganizācijas rezultātā. Gundars reorganizāciju nosauca par "pilnīgi nepiemērotu pirms jauno cenu reformas" un "smalku kaitniecību vai spēlēšanos ar cilvēkiem".[6]
Vēlāk kļuvis par Latintrade bankas izpilddirektoru.[7] Ap 2002./2003. gadu bijis Rīgas latviešu biedrības priekšsēdētāja vietnieks saimnieciskajos jautājumos.[8] Miris 2012. gadā, apglabāts Rīgas Meža kapos.[1]