Valsts pārvaldes iestāžu uzskaitījums Latvijā.
Latvijas Republikas Satversmes 58.pants paredz, ka Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā. Neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas. Valsts pārvaldes iestādes tiek iedalītas tiešās pārvaldes iestādēs un pastarpinātās pārvaldes iestādēs.[1]
Tiešās pārvaldes iestādes — visas iestādes, kas juridiski pieder Latvijas Republikai. Ministrijas un citas Ministru kabinetam, Ministru prezidentam vai ministram tieši pakļautas pārvaldes iestādes, un arī to padotībā esošas iestādes. Ministrijas ir tiešās pārvaldes augstākās iestādes, kuru kompetencē ir valsts politikas izstrāde un kas ir tieši padotas Ministru kabineta loceklim. 2010. gadā Ministru kabineta locekļu pakļautībā atrodas 99 un pārraudzībā — 133 tiešās pārvaldes iestādes.
Pastarpinātās pārvaldes iestādes — pašvaldību un citu atvasināto publisko tiesību juridisko personu izveidotās iestādes. Attiecībā uz pastarpināto pārvaldi prioritāra ir šo institūciju autonomija, tāpēc padotība Ministru kabinetam attiecībā uz tām nozīmē pārraudzību (tiesiskuma kontroli), proti, valdībai jāgarantē, ka pastarpinātā pārvalde tās autonomā kompetencē nodotos uzdevumus veic tiesiski.[2]
Latvijā, 2017. gadā 15% no iedzīvotājiem strādāja sabiedriskajā sektorā, 30% privātajā sektorā, bet 55% bija nenodarbināti.[3]
Pavisam sabiedriskajā sektorā, 2019. gadā, Latvijā strādāja 290 065 cilvēku.[4]
Vispārējā valdības sektorā atrodas ap 223 000 cilvēku, jeb 11% no Latvijas iedzīvotāju skaita. Kopumā valsts budžeta pārvaldes iestādes Latvijā nodarbina ap 60 000 cilvēku, no kuriem 11 300 cilvēku ir ierēdniecībā.[3][4]
- Sabiedriskajā sektorā 2019. gadā strādāja 290 065 cilvēku, no tiem:[4]
- Vispārējā valdības sektorā kopumā nodarbināja 223 298 cilvēkus, no tiem
- Valsts un pašvaldību budžeta iestādēs:
- Valsts — 60 251 (~3.2% no iedz. skaita) strādā ministrijās, centrālās valsts pārvaldes iestādēs, ministriju padotības iestādēs un neatkarīgās iestādēs, kā Prokuratūra, Saeima, Valsts kontrole, Augstākā tiesa, un citās. Kopumā to ir 168.
- Pašvaldību — 116 229 strādā skolās, pansionātos, pašvaldības policijā, kultūras un sporta iestādēs, u.c.
- Valsts un pašvaldību kontrolētās un finansētās kapitālsabiedrībās strādā 47 891, to starpā ir:
- Komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļām vismaz 50% apmērā nodarbina 62 839:
Eiropas Savienībā pēc valsts pārvaldē strādājošo skaita uz nodarbināto skaitu valstī, Francija ir pirmajā vietā ar 9,11%, Slovākija 8,40%, Zviedrija 7,14%, un Latvija pēc valsts pārvaldē strādājošo skaita ieņem 4. vietu Eiropas Savienībā ar 6.96 % no kopējo nodarbināto iedzīvotāju skaita, pēc kā seko Igaunija — 6,06%, Lietuva 5,9%, Dānijā 5,26%, Somijā 4,35%.[4]
Saraksts ar Latvijas ministriju padotībā esošām iestādēm, valsts pārvaldes iestādēm un kapitālsabiedrībām (VAS, VSIA, u,c,),[5] kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja.
Kapitālsabiedrības
- AS “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (iepriekš VAS “Privatizācijas aģentūra”)
- AS Latvenergo (koncerns)
- AS "Sadales tīkls"
- AS Latvijas elektriskie tīkli
- AS Enerģijas publiskais tirgotājs
- OÜ Elektrum Eesti
- UAB Elektrum Lietuva
- SIA Latvijas standarts (LVS)
- SIA Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs (LNMC)
Tiešā pārvaldība
- Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA)
- Valsts izglītības satura centrs (VISC)
- Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD)
- Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA)
- Latvijas Zinātnes padome (LZP)
- Latvijas Akadēmiskās informācijas centrs (AIC)
- Latviešu valodas aģentūra (LVA)
Studiju un zinātnes administrācija (SZA) (likvidēta 2020. gadā; apvienota ar VIAA)[20]
- Aizkraukles Profesionālā Vidusskola
- Daugavpils Būvniecības Tehnikums
- Daugavpils Tehnikums
- Daugavpils Tirdzniecības Profesionālā Vidusskola
- Jēkabpils Agrobiznesa Koledža
- Jelgavas Tehnikums
- Kandavas Lauksaimniecības Tehnikums
- Latvijas sporta muzejs
- Liepājas Jūrniecības Koledža
- Malnavas Koledža
- Murjāņu sporta ģimnāzija
- Ogres Tehnikums
- Olaines Mehānikas un Tehnoloģijas Koledža
- Priekuļu Tehnikums
- Profesionālās Izglītības Kompetences Centrs "Kuldīgas Tehnoloģiju un Tūrisma Tehnikums"
- Profesionālās Izglītības Kompetences Centrs "Liepājas Valsts Tehnikums"
- Profesionālās Izglītības Kompetences Centrs "Rīgas Tehniskā Koledža"
- Rēzeknes Tehnikums
- Rīgas 1. Medicīnas Koledža
- Rīgas 3. Arodskola
- Rīgas Celtniecības Koledža
- Rīgas Mākslas un Mediju Tehnikums
- Rīgas Stila un Modes Tehnikums
- Rīgas Tirdzniecības Profesionālā Vidusskola
- Sociālās korekcijas izglītības iestāde "Naukšēni"
- Valmieras Tehnikums
- Ventspils Tehnikums
Atvasinātās publiskās personas pārvaldībā
Kapitālsabiedrības
- SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda (BKT)
- VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions (Daugavas stadions)
- VSIA Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums (RTRIT)
- SIA Sporta centrs Mežaparks (SCM)
- SIA Tenisa centrs Lielupe (TCL)
Kapitālsabiedrības
- SIA Vides investīciju fonds (VIF)
- AS Augstsprieguma tīkls
- VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC)
Padotībā esošās iestādes
- Valsts vides dienesta (VVD)
- Vides pārraudzības valsts birojs
Padotībā esošās izglītības iestādes
- Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA)[30] — tiešās pārvaldes iestāde, kas izveidota, lai īstenotu valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā.
- Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA)[31][32] — mērķis ir veicināt cilvēku ar invaliditāti un personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālo integrāciju, nodrošināt iespēju saņemt profesionālo rehabilitāciju un iegūt profesionālo vidējo vai pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību.
- Valsts darba inspekcija (VDI)[33] — tiešās pārvaldes iestāde, kuras galvenā funkcija ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā.
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
- Valsts sociālās aprūpes centrs "Kurzeme"
- Valsts sociālās aprūpes centrs "Latgale"
- Valsts sociālās aprūpes centrs "Rīga"
- Valsts sociālās aprūpes centrs "Vidzeme"
- Valsts sociālās aprūpes centrs "Zemgale"
- Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK)
Padotībā esošas iestādes
- Valsts dzelzceļa administrācija (VDA)[34][35]
- Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija (VDZTI)[36][37]
- Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs (TNGIIB)
- VA Civilās aviācijas aģentūra (CAA)
Kapitālsabiedrības
Kapitālsabiedrības, kurās Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja:
- VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD)
- VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU)
- VAS Latvijas dzelzceļš (LDz)
- SIA LDZ Cargo[38][39]
- SIA LDZ ritošā sastāva serviss
- SIA LDZ Loģistika
- SIA LDZ apsardze
- SIA LDZ infrastruktūra
- AS LatRailNet
- VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS)
- VAS Latvijas Jūras administrācija (LJA)
- VAS Latvijas Pasts (LP)
- VSIA Latvijas valsts ceļi (LVC)
- VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC)
- VAS Starptautiskā lidosta “Rīga” (RIX)
- AS Pasažieru vilciens (PV)
- AS Ventas osta (VO)
- VSIA Autotransporta direkcija (ATD)
- SIA Eiropas dzelzceļa līnijas (EDzL)
- Privāta kapitālsabiedrība: AS Air Baltic Corporation (80,05 % kapitāldaļu)
- Juridiskās palīdzības administrācija
- Datu valsts inspekcija (DVI)[40]
- Ieslodzījuma vietu pārvalde
- Juridiskās palīdzības administrācija
- Patentu valde
- Uzņēmumu reģistrs
- Maksātnespējas kontroles dienests (agrāk Maksātnespējas Administrācija)
- Satversmes aizsardzības birojs (SAB)[41]
- Tiesu administrācija
- Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācija (UGFA)
- Valsts probācijas dienests
- Valsts tiesu ekspertīžu birojs (VTEB)
- Valsts Valodas Centrs (VVC)[42][43]
- Valsts zemes dienests (VZD)
Kapitālsabiedrības
- VAS Tiesu namu aģentūra (TNA)
- VSIA Latvijas Vēstnesis (LV)
Kapitālsabiedrības
- VAS Elektroniskie sakari[46] — nodrošina radiofrekvenču spektra un numerācijas pārvaldību.
Valsts kanceleja
- Valsts administrācijas skola (VAS)[47][48]
Citas kapitālsabiedrības
- Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
- AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" (konsolidēts) — 40 % Finanšu ministrija; 30 % Ekonomikas ministrija; 30 % Zemkopības ministrija[50]
- KS "Imprimatur Capital Seed Fund" (100 %)
- KS "Buildit Latvia Pre-Seed Fund" AIF (100 %)
- KS "Commercialization Reactor Pre-seed Fund" AIF (100 %)
- KS "Overkill Ventures Fund I AIF" (100 %)
Izmantotie saīsinājumi:
«Sākums». Latvijas Nacionālais kultūras centrs (angļu). Skatīts: 2021-04-01.