AirBaltic
Latvijas nacionālā aviokompānija From Wikipedia, the free encyclopedia
Remove ads
airBaltic (uzņēmuma nosaukums AS Air Baltic Corporation) ir Latvijas nacionālā lidsabiedrība; tā bāzēta starptautiskajā lidostā "Rīga". airBaltic ir lielākā pasažieru aviopārvadātāja Latvijā un tās bāzes kopš 2004. gada ir Lietuvā (Viļņā), un 2016. gada Igaunijā (Tallinā).[2] Uzņēmuma izpilddirektors pienākumu izpidlītājs ir Pauls Cālītis.[3] airBaltic ir hibrīda lidsabiedrība — tā apvieno tradicionālo, kā arī zemo izmaksu lidsabiedrību biznesa modeļus.[4] Tā ir viena no pasaules punktuālākajām lidsabiedrībām.[5]
.jpg)
Tūkstošgades pirmajā desmitgadē lidsabiedrība piedzīvoja strauju izaugsmi, kam sekoja finansiālas grūtības un bankrota draudi, kuru dēļ tā tika pārņemta valsts īpašumā. Tai izdevās atgūties un turpināt izaugsmi un paplašināšanos. 2015. gadā airBaltic veidoja aptuveni 1,5 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta.[6] Uzņēmuma apgrozījums 2022. gadā sasniedza 500,17 miljonus eiro.[7]
2024. gadā 96,14 % airBaltic akciju piederēja Latvijas valstij, bet 3,86 % — Larsam Tūsenam piederošajam SIA Aircraft Leasing 1.[8] 2025. gada 29. janvārī Latvijas valdība parakstīja stratēģiskā investora līgumu ar Lufthansas grupu, kas paredz investīcijas 14 miljonu eiro apmērā un dod tai 10% līdzdalību.[9]
Remove ads
Vēsture
Dibināšana
Lidsabiedrība dibināta 1995. gada 28. augustā kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas "Latavio" likvidēšanas. To nodibināja Latvijas valdība kopā ar Latvijas — ASV kopuzņēmumu "Baltic International Airlines" un Skandināvijas aviolīnijas. Jaundibinātajā lidsabiedrībā Latvijas valstij piederēja 51% akciju, pārējo akciju īpašnieki bija SAS (28,5%), Baltic International USA (8%) un divas investīciju kompānijas — Swedfund International AB (6,2%) un IO Danish Investment Fund for Central and Eastern Europe (6,2%).[10] Pirmie lidojumi tika sākti tā paša gada 1. oktobrī ar lidmašīnu Saab 340, bet 1996. gadā aviokompānija iegādājās Avro RJ70. 1998. gada beigās SAS nopirka visas Baltic International USA akcijas un aktīvi iesaistījās kompānijas vadīšanā.
Straujas izaugsmes periods
1999. gadā visas airBaltic Saab 340 lidmašīnas tika aizstātas ar Fokker 50 lidmašīnām. Jaunu tūkstošgadi airBaltic uzsāka ar darbinieku jauno tērpu demonstrāciju un kravas nodaļas centra izveidi Rīgas lidostā. 2003. gadā airBaltic nopirka pirmo Boeing 737-500 lidmašīnu, bet nākamā gada 1. jūnijā aviokompānija uzsāka tiešos lidojumus no otrās bāzes — Viļņas lidostas. 2005. gadā aviokompānija pārvadāja 1 037 925 pasažierus, bet 2006. gadā jau 1 425 276 pasažierus. 2006. gada rudenī aviokompānija piedāvāja pirmos divus reisus uz Āfriku. 2008 gada aprīlī airBaltic flotei pievienojās pirmā Boeing 757-200 lidmašīna, bet 2010. gada maijā airBaltic saņēma pirmo Bombardier Dash 8 Q400 tipa lidmašīnu. Tika iegādātas astoņas pilnīgi jaunas lidmašīnas, veicot lielāko flotes papildināšanu kompānijas vēsturē. 2010. gadā airBaltic sāka vasaras sezonu ar vairāk nekā 100 lidojumu maršrutiem Eiropas un Āzijas valstīs un plānoja atvērt bāzes lidostas Tallinas Lennarta Meri lidostā un Somijas ziemeļrietumu pilsētā Oulu.[11][12][13]
Darbības rādītāju pasliktināšanās un uzņēmuma pārveide
Iestājoties 2008. gada finanšu krīzei, pasliktinājās darbības rādītāji, un lidsabiedrībai draudēja bankrots.[14] Valdība atteicās glābt uzņēmumu, kamēr nebija pieejami skaidri darbības rādītāji un īpašumu tiesību struktūra.[15]
2011. gada 12. un 13. septembrī airBaltic bez paskaidrojumu sniegšanas uz divām dienām atcēla vairākus lidojumus, paziņojot, ka tuvākajā laikā gaidāms lidojumu skaita samazinājums.[16] 21. septembrī tā iesniedza tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, lai Latvijas valdība kā akcionārs nevarētu bloķēt nevienu lidsabiedrības lēmumu un nevarētu mainīt uzņēmuma vadību.[17] Šo prasību tiesa atstāja bez virzības.[18]
2011. gada 3. oktobrī tika panākta vienošanās par airBaltic glābšanu. Tika izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un parakstīta vienošanās par nosacījumiem airBaltic pamatkapitāla palielināšanai, Latvijas valstij un Baltijas Aviācijas sistēmām lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). No amata tika atcelts vienīgais valdes loceklis Bertolts Fliks.[19] Pēc Latvijas krājbankas finanšu skandāla Latvijas valsts uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās AS "Latvijas Krājbanka" ieķīlātās SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" piederošās 47,2 % airBaltic kapitāldaļas, kļūstot par 99,8 % airBaltic akciju īpašnieku.[20]
.jpg)
2012. gada martā Latvijas valdība izskatīja lidsabiedrības iesniegto biznesa plānu, kas paredzēja līdz 2016. gadam veikt budžeta konsolidāciju par 330 miljoniem latu. Saskaņā ar šo biznesa plānu airBaltic sākotnēji plānoja nomainīt novecojušo reaktīvo lidmašīnu floti pret jaunām Boeing vai Airbus lidmašīnām,[21] bet vēlāk izšķīrās par labu Bombardier. 2015. gada februārī lidsabiedrība paziņoja, ka jauno lidmašīnu Bombardier CS300 piegāde atlikta no 2015. gada beigām uz 2016. gada septembri.[22]
2015. gada septembrī Satiksmes ministrija nolēma izlīgt ar bijušajiem īpašniekiem, tiem samaksājot 9 miljonus eiro.[23]
2015. gada otrajā pusē notika plašas diskusijas par finanšu investora piesaisti uzņēmumam, lai lidsabiedrība varētu iegādāties jaunas lidmašīnas. Novembrī Latvijas valdība nolēmuma pieņemt vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa finanšu investīciju piedāvājumu, kā arī veikt 80 miljonu eiro ieguldījumu.[24] 3. decembrī ieguldījumu un airBaltic kapitalizāciju apstiprināja Saeima.[25] 2016. gada februārī Latvijas valdība un Montāgs-Girmess parakstīja līgumu par 20 % akciju pārdošanu par 52 miljoniem eiro.[26]
Pēc pamatkapitāla palielināšanas līdz 256,473 miljoniem eiro kopš 2016. gada Latvijas valstij piederēja aptuveni 80 % airBaltic akciju, bet 20 % akciju piederēja uzņēmumam SIA Aircraft Leasing 1. 2016. gada 30. novembrī airBaltic saņēma pirmo Bombardier CS300 lidmašīnu. 2017. gada 6. aprīlī par pastarpinātu mazākuma akcionāru kļuva Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens, kurš no Montāga-Girmesa pārņēma SIA Aircraft Leasing 1.[27] Uzņēmuma biznesa plānā Horizon 2021 bija iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru. Latvijas valdība uzstādīja mērķi atrast airBaltic stratēģisko investoru.[28]
COVID-19 pandēmija un Ukrainas karš
COVID-19 pandēmijas laikā airBaltic veica vienīgi Baltijas valstu iedzīvotāju repatriācijas lidojumus un paziņoja, ka 2020. gada vasaras sezonā atliks lidojumu uzsākšanu jaunajos maršrutos, kā arī no 2020. gada 15. aprīļa līdz 31. oktobrim atcels aptuveni 50 % plānoto lidojumu. Pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas airBaltic plāno atsākt regulāros lidojumus populārākajos maršrutos ar samazinātu lidmašīnu skaitu, ar katru nākamo nedēļu izmantojot aizvien vairāk lidmašīnu.[29] 23. aprīlī airBaltic padome apstiprināja jaunu uzņēmuma biznesa plānu, kas paredzēja samazināt lidmašīnu floti nākamajiem gadiem, sākotnēji atsākot lidojumus ar 22 Airbus A220-300 lidmašīnām ar samazinātu sēdvietu skaitu 2020. un 2021. gadā, vienlaikus paredzot atgriešanos pie izaugsmes ar 50 Airbus A220-300 lidmašīnām līdz 2023. gada beigām un atliekot papildu 30 Airbus A220-300 lidmašīnu pasūtīšanu.[30]
18. maijā airBaltic atsāka starptautiskos pasažieru lidojumus uz Viļņu, Tallinu, Oslo un Frankfurti,[31] tad uz Amsterdamu, Helsinkiem, Minheni, Berlīni un Hamburgu, jūnijā arī uz Vīni, Diseldorfu, Parīzi un Kopenhāgenu, kā arī vairākus tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas lidostām. No 15. jūnija līdz 7. jūlijam airBaltic atsāka lidojumus no Rīgas uz Dubrovnikas, Rijekas, Splitas, Barselonas, Nicas, Larnakas, Romas, Katānijas un Milānas lidostām.[32] Lai sniegtu atbalstu COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšanai, 2020. gada 4. augustā airBaltic pamatkapitāls tika palielināts līdz 506 473 000 eiro, no Latvijas valsts budžeta iemaksājot 250 miljonus eiro, tādējādi valsts līdzdalība lidsabiedrībā palielinājās no 80,05 % līdz 91 %.[8] Latvijas Ministru kabinets 2021. gada 17. augustā piešķīra 90 miljonu eiro airBaltic pamatkapitāla palielināšanai. Pārējai investīcijas daļai 45 miljonu eiro Eiropas Komisijas apstiprinājums tika saņemts 21. decembrī.[33]
Pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī airBaltic paziņoja, ka sakarā ar gaisa telpas slēgšanu civilajai aviācijai atcēla visus lidojumus uz un no Ukrainas,[34] bet 26. februārī uz un no Krievijas.[35] Ņemot vērā kara izraisītos gaisa telpas ierobežojumus, airBaltic nolēma 2022. gada vasaras sezonā neveikt lidojumus no Rīgas uz Baku un Erevānu.[36] Sākot no 2022. gada 1. maija, airBaltic no Ukraine International Airlines iznomāja vienu Boeing 737-900ER lidmašīnu ar apkalpi, kas sāka lidojumus airBaltic maršrutu tīklā.[37]
2022. gada 1. maijā airBaltic atvēra jaunu bāzi Tamperes Pirkalas lidostā, kur bez esošā galamērķa Rīgas lidsabiedrība varēja piedāvāt lidojumus uz jauniem galamērķiem: Kopenhāgenu, Frankfurti, Minheni, Oslo, kā arī vasaras periodā uz Malagu un Rodu.[38]
Pārveide par publisku akciju sabiedrību
2024. gada 30. augustā Latvijas valdība nolēma mainīt lidsabiedrības airBaltic statusu, pārveidojot to par publisku akciju sabiedrību un veicot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (initial public offering, IPO) jeb iziešanu biržā. Latvijas valsts līdzdalību aviokompānijā plānoja samazināt līdz 25% plus vienai akcijai, tādējādi saglabājot veto tiesības. Savukārt airBaltic vadība, gatavojoties IPO, nolēma visu A (akcijas nominālvērtība desmit eiro), B (trīs eiro), C (viens eiro) un D (0,1 eiro) kategoriju akciju nominālvērtību pielīdzināt desmit centiem, līdz ar to uzņēmuma pamatkapitālu samazinot no 596,473 līdz 25,179 miljoniem eiro.[39] Biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg" ziņoja, ka aviokompānija "Lufthansa" apsver iespēju iegādāties Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcijas pirms lidsabiedrības plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma.[40]
2024. gada novembrī kļuva zināms, ka airBaltic deviņos mēnešos līdz septembrim strādājis ar teju 50 miljonu eiro zaudējumiem, kaut apgrozījums palielinājies par 12,7 %. Tādēļ akciju sākotnējais publiskais piedāvājums tika pārlikts uz vēlāku laiku.[41] 2025. gada 28. janvārī Ministru kabinets nolēma par stratēģiskā investora piesaisti airBaltic, bet 29. janvārī parakstīja stratēģiskā investora līgumu ar Lufthansas grupu, kas paredz investīcijas 14 miljonu eiro apmērā un dod tai 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc airBaltic iziešanas biržā, "Lufthansa" grupas līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījuma pabeigšanu plānoja pēc konkurences uzraudzības institūciju izvērtējuma 2025. gada otrajā ceturksnī.[9] 11. februārī airBaltic akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu samazināt uzņēmuma pamatkapitālu par 571 miljonu eiro. Par uzņēmuma pagaidu padomes locekļiem iecēla uzņēmuma "INVL Asset Management" valdes priekšsēdētāju Andreju Martinovu un uzņēmuma "Swedavia AB" padomes locekli Larsu Midlandu, padomē darbu turpināja mazākuma akcionārs Larss Tūsens.[42]
Dzinēju problēmas
2019. gada nogalē Kanādas un Eiropas aviācijas drošības regulatori ziņoja, ka "Airbus 220-300" lidmašīnas, lidojot lielā augstumā, nevar izmantot visu dzinēja jaudu. 2023. gadā ASV uzņēmums "Pratt&Whitney" paziņoja, ka atsauc vairāk nekā 1000 dzinēju, lai pārbaudītu mikroskopiskās plaisas. 2023. gada septembrī uzņēmums izplatīja vēl vienu paziņojumu, kas skāra arī "GTF" dzinēju floti, kurā ietilpst "airBaltic" izmantotie "A220-300" lidaparāti. Ražotājs dzinējus atsauca, jo pastāvēja bažas, ka to ražošanas procesā izmantotais metāla pulveris var veicināt atsevišķu elementu koroziju un plaisāšanu. Laika posmā no 2023. gada līdz 2026. gadam uzņēmums plānoja atsaukt līdz pat 700 dzinējiem, ietekmējot līdz 350 "GTF" dzinēju flotes lidmašīnām.[43]
2025. gada janvāra sākumā kļuva zināms, ka lidsabiedrība airBaltic 2025. gada vasaras sezonā atcels kopumā 4670 lidojumus saistībā ar neplānoti ilgāku lidmašīnu dzinēju apkopi. Līdztekus airBaltic paplašināja nākamo trīs gadu sadarbību ar Vācijas lidsabiedrību Lufthansa Group, iznomājot uzņēmumam savas lidmašīnas kopā ar apkalpi.[44]
Remove ads
Inovācijas un rekordi
Inovācijas
- 2023. gadā airBaltic visus lidaparātus aprīkoja ar SpaceX interneta pieslēguma sistēmu Starlink, kas ļauj pasažieriem izmantot bezmaksas internetu lidojumu laikā.
- 2017. gada maijā airBaltic kļuva par vienu no pirmajām aviokompānijām Eiropā, kas sākusi izmantot Facebook dinamiskās ceļojumu reklāmas (Facebook Dynamic Ads for Travel (DAT)).[45]
- 2016. gada 14. decembrī airBaltic kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas veic komerciālos lidojumus ar Airbus A220-300 (toreiz CS300) lidmašīnām.[46]
- 2014. gada 22. jūlijā airBaltic kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas sāka pieņemt Bitcoin kā aviobiļešu iegādes maksāšanas līdzekli.[47]
- 2013. gadā airBaltic kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas pasažieriem piedāvā pilnībā personalizēt maltītes, ieviešot inovatīvu ēdiena pasūtīšanas sistēmu, kas ļauj ceļotājiem pašiem komplektēt savu maltīti. Pasažieri pēc rezervāciju veikšanas internetā var izvēlēties savu maltīti lidojumam no vairāk nekā 70 dažādām iespējām.[48]
Rekordi
- 2017. gada 21. jūlijā airBaltic ar savu tikko saņemto 6. Airbus A220-300 (reģ. nr. YL-CSF) uzstādīja pasaules rekordu, sagatavojot to pirmajam komerciālajam lidojumam vien 50 minūšu laikā.[49]
- airBaltic pieder garākais Airbus A220-300 lidojums (Rīga-Dubaja), kas ilgst 6 stundas un 50 minūtes. Lidojums no Rīgas uz Tenerifi ilgst apmēram 6 stundas un 40 minūtes.
Remove ads
Lidojumu galamērķi
Līdz 2011. gadam airBaltic tiešo lidojumu skaits pieauga, sasniedzot 72 tiešos lidojumus no Rīgas (daži no tiem bija sezonāli), 13 no Viļņas, 7 no Tallinas. Pēc kompānijas vadības maiņas lidojumu skaitu stipri reducēja un pārtrauca gandrīz visus lidojumus no Viļņas un Tallinas lidostām. 2014. gadā airBaltic atjaunoja pa vienam tiešajam reisam no Tallinas un Viļņas uz kādu no Rietumeiropas galvaspilsētām un 2015. gada februārī paziņoja par pirmā reisa, kas savieno divus galamērķus ārpus Baltijas, atvēršanu.[50] 2017. gadā, saņemot jaunās Bombardier CS300 lidmašīnas, airBaltic atklāja 11 jaunus galamērķus. Tika palielināts reisu skaits arī no Tallinas un Viļņas.
Vienīgas reģionālais maršruts, kurā airBaltic izpildīja lidojumus, bija Rīga-Liepāja, kas bija arī īsākais šīs aviokompānijas reiss. Lidojumus uz Liepāju zemā pieprasījuma dēļ atcēla 2020. gadā.[51] Visi pārējie airBaltic lidojumi ir starptautiski.
2024. gadā airBaltic piedāvāja lidojumus uz vairāk nekā 130 galamērķiem no Rīgas, Tallinas, Viļņas, Tamperes un sezonāli no Grankanārijas. 2024. gadā tā savos maršrutos veica 47 000 lidojumu un pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru, bet ieskaitot lidsabiedrības lidmašīnu nomas darījumu lidojumus citu aviokompāniju maršrutos, tā kopumā veica 73 300 lidojumu un pārvadāja 8,3 miljonus pasažieru.[52]
Koda koplietošanas līgumi
Koda koplietošana ir vairāku lidsabiedrību reisa koda pievienošana vienam un tam pašam lidojumam. Savienotos lidojumos, kur pirmo lidojuma segmentu izpilda airBaltic, bet otro — sadarbības partneris — pirmajam (retāk otrajam) segmentam mēdz pievienot gan airBaltic, gan partnera kodu. Papildus tiešajiem lidojumiem airBaltic sadarbībā ar partneriem piedāvā savienotos lidojumus uz galamērķiem visā pasaulē. Ne visi savienotie lidojumi koplieto reisa kodus.
2024. gada nogalē airBaltic bija koda koplietošanas līgumi ar šādām aviokompānijām:[53]
|
Remove ads
Flote
Pašreizējā flote
.jpg)
2012. gada 20. decembrī airBaltic paziņoja, ka ir noslēgusi līgumu ar Kanādas Bombardier Commercial Aircraft kompāniju par desmit jaunu Airbus A220-300 (toreiz Bombardier CS300) lidmašīnu iegādi un ir nodrošinātas arī pirkuma tiesības uz vēl desmit tādām lidmašīnām. Pirmās CSeries lidmašīnas tika saņemtas 2016. gada pēdējā ceturksnī un pakāpeniski airBaltic pāriet tikai uz Airbus lidmašīnām. 2018. gada 28. maijā tika paziņots par vēl 30 Airbus A220-300 pasūtījumu.
airBaltic Airbus A220-300 lidaparātos izmanto Pratt & Whitney PW1521G dzinējus, kas nodrošina par 15% zemākas lietošanas izmaksas un par 20% zemāku degvielas patēriņu. Airbus A220-300 ir videi draudzīgākais komerciālais lidaparāts pasaulē (savā klasē) - tas izdala par 20% mazāk CO2 emisijas un par 50% mazāk NOx emisijas nekā citi pašreiz ražošanā esošie lidaparāti (vidēji). Tā ir arī savā klasē klusākā pasažieru lidmašīna - tās trokšņu līmenis ir apmēram tik mazs cik mazajām reģionālajām turbopropelleru lidmašīnām. Pat braukšana pa šoseju rada lielāku troksni. Tas ir arī pirmais lidaparāts pasaulē, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurspīdīga.[58][59]
2018. gada septembrī airBaltic rīkoja vārdu došanas konkursu - internetā varēja balsot par to, kādu pilsētu vārdos nosaukt 14 Airbus A220-300 lidmašīnas. Konkursā uzvarēja Cēsis, kam sekoja Alūksne, Valmiera, Kuldīga, Smiltene, Ogre, Līvāni, Bauska, Gulbene, Rīga, Jelgava, Liepāja, Jūrmala un Sigulda.[60]
2018. gada 9. novembrī airBaltic Latvijai pasniedza dāvanu simtgadē - Latvijas karoga krāsās nokrāsotu Airbus A220-300 lidmašīnu (reģ. nr. YL-CSL). Svinīgajā lidmašīnas prezentēšanas pasākumā piedalījās arī Latvijas valsts prezidents Raimonds Vējonis.[61] 2023. gadā par godu 40. saņemtajai lidmašīnai un gaidāmajiem Latviešu Dziesmu un Deju svētkiem airBaltic izveidoja otro Airbus A220-300 lidmašīnu Latvijas karoga krāsās.
Vēsturiskā flote
Remove ads
Apbalvojumi
- Aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma "OAG Aviation Solutions" analītiķi atzinuši airBaltic par 2014., 2015. un 2017. gada punktuālāko aviosabiedrību pasaulē - vairāk kā 90% airBaltic lidojumu savā galamērķī ierodas ar ne vairāk kā 15 minūšu nokavēšanos. 2016. gadā airBaltic ierindojās trešajā vietā,[5][66][67][68] savukārt 2018. gadā ieņēma otro vietu.[69]
- 2018. gadā airBaltic saņēma ATW Tirgus līdera balvu.[70]
- Interneta personāla atlases uzņēmums CV-online Latvia no 2011. līdz 2017. gadam katru gadu ir nosaukuši airBaltic par Latvijā labāko darba devēju transporta un loģistikas sektorā.[71]
- airBaltic izpelnījusies arī godu kā ļoti inovatīva aviosabiedrība, ko apliecina, piemēram, 2017. gadā saņemtā CAPA gada reģionālās aviosabiedrības balva.[72]
Remove ads
Meitasuzņēmumi un zīmoli
Daļa no airBaltic uzņēmējdarbības tiek veikta ar meitasuzņēmumu starpniecību. "airBaltic Training" nodrošina apkalpes sagatavošanu, un nodrošina šo pakalpojumu citām aviosabiedrībām. Vairāki ar aviosatiksmi tieši nesaistīti uzņēmējdarbības zīmoli, piemēram, "airBalticTravel.com", "Baltic Taxi", "BalticHotels", "BalticMiles" ir daļa no uzņēmuma aktīviem, kas Bertolda Flika darbības laikā īslaicīgi tika ieķīlāti.[73]
Remove ads
Incidenti
airBaltic tiek uzskatīta par ļoti drošu aviokompāniju.[nepieciešama atsauce] Šīs aviosabiedrības notikušajos nedaudzajos nopietnajos incidentos nav gājis bojā neviens cilvēks un kopumā 25 gadu laikā tikai 3 guvuši traumas.
Attēlu galerija
Boeing 737-500 dzinējs
Fokker 50 (iepriekšējā livrejā) Tallinas lidostā
Fokker 50 (reģ. nr. YL-BAT)
.jpg)
Atsauces
Ārējās saites
Skatīt arī
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Remove ads