Varžkrupji, varžukrupji (Pelobates) ir viena no bezastaino abinieku (Anura) ģintīm, kas ir vienīgā ģints varžkrupju dzimtā (Pelobatidae). Tā apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas krupju sugas, kuras sastopamas Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā.[1] Latvijā mājo viena varžkrupju dzimtas suga — brūnais varžkrupis (Pelobates fuscus).[2] To tuvākie radinieki ir Amerikas varžkrupju dzimtas (Scaphiopodidae) sugas, ar kurām varžkrupji vēl nesenā pagātnē tika klasificēti vienā dzimtā.[1][3]
Varžkrupji Pelobates (Wagler, 1830) | |
---|---|
Brūnais varžkrupis (Pelobates fuscus) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Abinieki (Amphibia) |
Virskārta | Varžu virskārta (Batrachia) |
Kārta | Bezastainie abinieki (Anura) |
Apakškārta | Vidējo varžu apakškārta (Mesobatrachia) |
Dzimta | Varžkrupji (Pelobatidae) |
Ģints | Varžkrupji (Pelobates) |
Izplatība | |
Varžkrupji Vikikrātuvē |
Kopīgās īpašības
Varžkrupji ir atkarībā no sugas ir dažādos augumos, apmēram 5—8,5 cm.[4] Tiem ir raksturīgi spēcīgi, drukni ķermeņi ar īsām kājām, mīksta āda. Acis lielas ar vertikālām zīlītēm.[3] Šīs sugas pamatā dzīvo, ierakušās zemē, izvēloties irdenas, smilšainas augsnes. Uz to pakaļkāju pēdu ārējām malām ir cieti keratīna izaugumi, kas tiem palīdz rakt zemi.[1][4] Zemē tie ielien atmuguriski, ar pakaļkājām rokoties zemē.[3] Varžkrupjiem nav ribu.[4] Šīm sugām ir spēja uzkrāt savā ķermenī šķidrumu, ūdeni uzsūcot no jebkuras mitras augsnes. Lai arī varžkrupji pamatā paši rok savas alas, tie var apmesties arī citu dzīvnieku raktās alās.[4]
Vairošanās
Varžkrupju sugām ir raksturīga eksplozijas rakstura vairošanās. Spēcīga lietus laikā varžkrupji izlien virszemē, lai lietusūdeņu dīķos vairotos.[5] Ikri tiek nērsti lielākās pagaidu peļķēs, tuksnešus ieskaitot. Dienvidos dzīvojošām sugām šie dīķi var samērā ātri izžūt, tādēļ kurkuļi attīstās ļoti ātri un jau 2 nedēļu vecumā sauszemes īpatņu metamorfoze ir beigusies. Lai attīstība noritētu tik strauji, dažu sugu kurkuļiem ir raksturīgs kanibālisms, lielākajiem un vecākajiem apēdot mazākos.[5]
Sistemātika
Varžkrupju dzimta (Pelobatidae)
- Varžkrupju ģints (Pelobates)
- Brūnais varžkrupis (Pelobates fuscus)
- Ibērijas varžkrupis (Pelobates cultripes)
- Marokas varžkrupis (Pelobates varaldii)
- Sīrijas varžkrupis (Pelobates syriacus)
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.