Vilis Lācis
latviešu rakstnieks, politiķis / From Wikipedia, the free encyclopedia
Vilis Lācis (īstajā vārdā Jānis Vilhelms Lāce (vecajā ortogrāfijā: Jahn Wilhelm Lahze)[1]; dzimis 1904. gada 12. maijā (vecajā stilā 1904. gada 29. aprīlī), miris 1966. gada 6. februārī) bija latviešu rakstnieks, reālisma un vēlāk sociālistiskā reālisma pārstāvis, rakstījis īso un garo prozu. Latvijas PSR Tautas rakstnieks (1947), divu Staļina prēmiju laureāts (1949, 1952).
- Šis raksts ir par rakstnieku. Par citām jēdziena Lācis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ātrie fakti Pēctecis, Dzimšanas dati ...
Vilis Lācis | |
---|---|
LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājs | |
Amatā 1940. gada 25. augusts — 1959. gada 27. novembris | |
Pēctecis | Jānis Peive |
| |
Dzimšanas dati |
1904. gada 12. maijā Vecmīlgrāvis, Mangaļu pagasts, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija) |
Miršanas dati |
1966. gada 6. februārī (61 gada vecumā) Rīga, Latvijas PSR (tagad Latvija) |
Politiskā partija | PSKP |
Dzīvesbiedrs(-e) |
Marija Bute (laulībā 1927—1944) Velta Kalpiņa (no 1944) |
Bērni | 5 |
Profesija | rakstnieks, politiķis |
Paraksts |
Aizvērt
Pēc Latvijas okupācijas bija viens no vadošajiem kolaboracionistiem, Latvijas Republikas Iekšlietu ministrs (1940), Latvijas PSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs (1940—1946), Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs (1946—1959), PSRS Augstākās Padomes Tautību padomes priekšsēdētājs (1954—1958).