Viļenica

Viļenica ir viena no vecākajām tūristu alām pasaulē. Tas atrodas blakus Lokevas ciemam Sežanas pašvaldībā karsta plato Slovēnijas dienvidrietumos.

Viļenica
Viļenica
Atrašanās vieta	netālu no Lokeva, Sežana, Slovēnija
Koordinātas	45°40′28″N 14°54′42″E
Dziļums	190 m
Garums	841 m
Viļenica Vikikrātuvē

1633. gadā īpašnieks grāfs Petačs alu nodeva Lokevas draudzes pārziņā. Viņš arī noteica, ka pagastam var būt ienākumi no ekskursijām alā gida pavadībā — tātad vietējie uzskata, ka viņu ala tūrismā darbojas jau gandrīz 400 gadus.^[1]

Alu 1778. gadā apmeklēja austriešu dabas pētnieks Baltazars Ake, un ir saglabājušies dati par vairākām karaliskām vizītēm: Neapoles un Sicīlijas karalis Ferdinands (1790), imperators Leopolds II. (1790 un 1791), imperators Francis I (1816), Saksijas karalis Frederiks II. (1836) utt.^[1]

Līdz 19. gadsimta vidum Viļenica bija pazīstama kā skaistākā, lielākā un apmeklētākā ala kaļķakmens plakankalnē. Sen pamesta, tā atkal atdzīvojās 1963. gadā, kad par to parūpējās Sežanas alas biedrība. Biedrības biedri brīvajā laikā pamazām atjaunoja celiņus un iekārtoja elektrisko apgaismojumu. Apmeklētājiem Viļenica ir aprīkota un izgaismota 450 m garumā.^[1]

Ala savulaik ļoti rosināja apmeklētāju iztēli, un vietējie iedzīvotāji uzskatīja, ka tajā dzīvo labas fejas. Tā Viļenica ieguva savu nosaukumu. Alā ir atklātas arheoloģiskās paliekas no vēlā akmens laikmeta līdz bronzas laikmetam.

1980. gadā alā sāka organizēt slovēņu rakstnieku vakarus, bet no 1986. gada Viļenicas Starptautiskais literārais festivāls — visas Eiropas dzejnieku un rakstnieku tikšanās. Šajā pasākumā tiek pasniegta Viļenicas Starptautiskā (Centrāleiropas) balva literatūrā, proti, Viļenicas Lielā balva un Kristāla Viļenicas balva.

Atsauces

1. Viļenicas alas vēsture^{[novecojusi saite]}

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Viļenica.