Viļņas kauja (1655)
From Wikipedia, the free encyclopedia
Viļņas kauja bija Krievijas un kazaku bruņots uzbrukums Viļņai, Lietuvas lielkņazistes galvaspilsētai, kas ietilpa Polijas—Lietuvas ūnijā. Uzbrukums notika 1655. gada 8. augustā[3] Krievu-poļu kara laikā. Polijas—Lietuvas karaspēku vadīja hetmanis Jonušs Radvils, kas aizsargājās pret Alekseja I Romanova krievu armiju. Tā bija pirmā reize, kad svešs karaspēks pilnībā iekaroja Viļņas piļu kompleksu.[4] Pilsētas iekarošanai sekoja sešus gadus ilga maskaviešu okupācija, izraisot ievērojamu iedzīvotāju skaita samazināšanos un pilsētas pagrimumu turpmākajos gados.[5] Sakāve bija viens no iemesliem, kāpēc Jonušs Radvils un vairāki citi Lietuvas šļahtas pārstāvji noslēdza Ķēdaiņu ūniju, tādejādi nododot lielkņazisti Zviedrijai.[6]
Ātrie fakti Datums, Vieta ...
Viļņas kauja | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Krievu-poļu kara (1654–1667) | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Polijas—Lietuvas ūnija | Krievijas cariste | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Jonušs Radvils Vinsents Gosevskis |
Jakovs Čerkaskis Ivans Zolotarenko | ||||||
Spēks | |||||||
5000–7000[1] | 41 000[2] (citos avotos: 180 000)[1] | ||||||
Zaudējumi | |||||||
2000[1] |
Aizvērt